Slēdzot šīs sistēmas, mēs atgrieztos 50. gados. Atkarība no ASV maksājumu sistēmām liek sarosīties gan britiem, gan eirozonā
Pašreizējos trauksmainajos ģeopolitiskajos apstākļos britu laikraksts "The Guardian" šonedēļ vēstīja, ka Apvienotās Karalistes bankas sākušās pastiprināti rosīties, lai izveidotu nacionālu alternatīvu ASV starptautiskajām maksājumu sistēmām "Visa" un "Mastercard".
Šos populāros zīmolus ierasti asociējam ar banku kartēm, bet attiecīgie uzņēmumi tās neizdod. Faktiski tie ir maksājumi tīkli, kas nodrošina naudas pārvietošanos un to, ka ar savām bankas kartēm varam pirkt lietas faktiski visur pasaulē. Maksājumos varam tās iztēloties kā sliedes, kas savieno divas dzelzceļa stacijas.
"VISA" un "Mastercard" loma ir tik milzīga, ka Lielbritānijā pat izskanējis arguments – ja šīs sistēmas tiktu atslēgtas, mēs atgrieztos 50. gados.
Lai arī iespēja iestāties šādam riskam ir zema, potenciālo problēmu apzinās ne tikai briti, bet arī kontinentālā Eiropa. Ir liela atkarība maksājumu sistēmās no amerikāņiem, un patlaban attiecības ir tādas, kādas ir. Šī atbilde varētu būt ilgi, nu jau gadiem lolotā centrālā bankas digitālā nauda jeb digitālais eiro.
Šis projekts gadu laikā, tā teikt, apaudzis ar visu ko un viena no lietām arī būtu tā pielietojums kā alternatīvai maksājumu sistēmai ASV uzņēmumu piedāvātajām. Iepriekš minētajā piemērā, Eiropas Centrālā banka starp abām dzelzceļa stacijām blakus noliktu vēl vienu sliežu ceļu.
"Atkarība no trešo valstu risinājumiem ir fakts. Mēs šo vērtējam kā stratēģisku risku," norāda Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.
Eiropā ir arī uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi nacionāla mēroga šāda pakalpojuma sniedzēji, bet "VISA" un "Mastercard" dominē tirgū. Baltijā faktiski visus karšu maksājumus apstrādā tikai šī sistēmas.
Latvijas komercbankas uzsver, ka abi uzņēmumi bijuši atbildīgi un uzticami, pat līdzdarbojušies, lai būtu norēķinu iespējas Latvijā krīzēs situācijās arī bez interneta.
"Nenoteiktība, ko labi novērojam starptautiski, eksistē, un, bez šaubām, katra valsts ir tiesīga radīt tādu kritisko infrastruktūru, kas ir pietiekami diversificēta. Un es gribēju vēlreiz uzsvērt, ka šeit nav runa par to, lai aizvietotu kartes. Lai nomierinātu cilvēkus, šeit runa ir drīzāk par to, lai radītu papildu alternatīvas, kas palīdzētu nodrošināties pret maz iespējamiem, bet ļoti nepatīkamiem ģeopolitiskiem riskiem."
Patlaban esam nedaudz jocīgā situācijā. Eiropas Centrālā banka strādā pie viena alternatīvā risinājuma, komercbankas paralēli pēta citu. Tas tāpēc, ka vēl neesot pilna skaidrība, vai digitālā eiro projektam ir zaļā gaisma no politiķiem.
Divi paralēli risinājumi būtu dārgi, tāpēc komercbankas cer gūt skaidrību, kuru no abiem ceļiem nozarē labāk iet. Arī centrālie baņķieri vēl gaida pēdējos politiķu lēmumus Briselē, maijā varētu būt balsojums Eiropas Parlamentā, bet neesot tā, ka amerikāņu sistēmām pēkšņi pazūdot, apstātos pilnīgi viss.
"Tas ir ļoti ekstrēms scenārijs, ko jūs tagad zīmējat. Nav tā, ka apstājas visi maksājumi, pat ja kaut kādu iemeslu dēļ ļoti ekstrēmā scenārijā uz laiku nav pieejami "VISA" un "Mastercard". Mums joprojām ir zibmaksājumi. Pārvedumus (pārskaitījumus) mēs joprojām savā starpā varam veikt."
Patlaban iecerēts, ka digitālo eiro varētu palaist 2029. gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
