Smagā situācija "Latvijas dzelzceļā" var atsaukties uz vilciena biļešu cenām
"Totāla krīze" un "izdzīvošanas režīms". Tik skaudri salīdzinājumi par situācija Latvijas tranzīta nozarē un nav izslēgts, ka dzelzceļa uzturēšanai var nākties celt vilciena biļešu cenas.
Šomēnes kļuva zināms, ka valstij piederošā "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Cargo" plāno sākt kolektīvo atlaišanu. Darbinieku skaitu plānots samazināt par 300, un lēsts, ka aptuveni puse no tiem būs Daugavpilī. Skaudra vēsts Latvijas otrajai lielākajai pilsētai.
"Latgales sirds un mugurkauls vienmēr ir bijis dzelzceļš. Šobrīd ir skaidrs, ka Dzelzceļš pakāpeniski tiek nīcināts ārā. Lielā mēra tranzīta kravas, kuras varētu piesaistīt no Kazahstānas vai tās pašas Ķīnas, ko mums kādreiz rādīja, piepildītas netiek."
Daugavpilī meklē citas nodarbinātas iespējas konkrētajiem cilvēkiem, bet šis ir nu jau kārtējais "Latvijas dzelzceļa" lēmums par darbinieku atlaišanām pēdējos gados. Koncerns savulaik bija viens no lielākajiem darba devējiem valstī ar 12 tūkstošu strādājošo. Taupības pasākumos šis skaits samazināts teju trīskārtīgi.
Iemesls tam visam? Krievija jau divtūkstošo gadu sākumā izziņoja plānus attīstīt pati savas ostas un kravas virzīt tur, tam pa virsu vēl agresorvalsts iebrukums Ukrainā, ģeopolitika, sankcijas.
Latvijas tranzīta nozare brīvajā kritienā. Jaunākā statistika liecina, ka mūsu ostās šogad pārkrāva par vairāk nekā divām reizēm mazāk kravu nekā pirms gadiem 10. Smagi, bet tas pat izskatās labi, ja salīdzina ar notiekošo dzelzceļā. Attiecīgajā periodā kritums septiņkārtīgs.
Vai runa būtu par ostām vai par dzelzceļu, pamata problēma slēpjas tajā, ka visas šīs sistēmas un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nevar samazināt proporcionāli kravu apgrozījuma kritumam. Citiem vārdiem sakot, jo mazāk naudas saņemam par kravu apkalpošanu, jo vairāk ienākumu jārod citur. Piemēram, dzelzceļa gadījumā varianti pēc būtības ir divi, un abi idejiski no nodokļu maksātāju kabatas. Vai nu lielāka dotācija, subsīdija no valsts budžeta, vai dārgākas biļešu cenas pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu.
Trešdien dzelzceļnieki, stividori un pārējie iesaistītie ierastās darba drānas nomainījuši pret formālāku ietērpu un ieradušies valdības namā, lai ar ministriem apspriestu smago situāciju nozarē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.
Politiķiem lielākās galvassāpes raisa tieši "Latvijas dzelzceļš". Kompānija agrāk labi pelnīja, skaitīja dividendes budžetā, bet tagad naudu plūst otrā virzienā. Nu jau valdība ik gadu atvēl desmitus miljonu eiro, lai "Latvijas dzelzceļš" vispār spētu savilkt galus kopā. Tiesa gan, valsts maciņš nav no gumijas. To atgādina finanšu ministrs.
"Katrā krīzē, un krīze šobrīd ir diezgan totāla, jebkurš cilvēks meklēs arī risinājumus. Šī ir acīmredzot arī iespēja. Lielākai sadarbībai ir jābūt starp "Latvijas dzelzceļu", starp ostām. Mēs skatāmies, ka Aizsardzības ministrija var arī iesaistīties, jo te ir runa arī par [militāro] mobilitāti. Tā noteikti nebūs plika nauda, kuru kāds onkulis atnāk un atnes."
"Izdzīvošanās režīms" – šādu salīdzinājumu izmantoja satiksmes ministrs, runājot par infrastruktūras uzturēšanu. Noprotams, ka uz galda būs visi varianti.
"Būsim reāli. "Pasažieru vilciens" pašlaik… Pasažieri mums tiek dotēti ar ļoti lielu koeficientu. Iespējams, biļetes [cena] būs jāceļ, es nevaru to izslēgt."
Satiksmes ministrijā rudenī grasās būt apkopojusi jau konkrētākus skaitļus par finansiālo skādi nozarē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
