Šogad budžeta tēriņi palielināsies par 400 miljoniem eiro

Uzreiz pēc tā pieņemšanas Saeimā Kariņš plāno sākt darbu pie 2020. gada budžeta, kurā jau parādīsies jaunās valdības prioritātes.

2019. gada budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,4 miljardu eiro apmērā. Kopumā šā gada tēriņi pieaugs par 400 miljoniem eiro. Budžets veidots, pieņemot, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 3%.  Budžeta pieņemšana varētu noslēgties aprīlī.

"Pirmā ziņa – mēs nepalielinājām nevienu viedokli. Otrā ziņa – mēs nepalielinām deficītu. Trešais – mēs pildīsim visus līdzšinējos lēmumus un solījumus," norādīja Kariņš.

Atsevišķām ministrijām vajadzēja savilkt jostas un pārskatīt savus izdevumus – tādā veidā rasti papildu 28,5 miljoni eiro, ko novirzīs vairākām būtiskām jomām. Septiņi miljoni atvēlēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, papildu astoņi miljoni Labklājības ministrijai, no kuriem daļa atvēlēta adopcijas atbalstam un īpašas kopšanas pabalstiem bērniem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pauž: "Ietaupījumi ir uz pārrēķināšanas rēķina. Sociālajā budžetā māmiņalgas tika pārrēķinātas pēc faktiskās. Atceramies, ka pagājušajā gadā dzimstība samazinājās, kas ir nopietns signāls."

Veselības ministrijai papildus paredzēti trīs miljoni eiro medikamentu pieejamībai reto slimību pacientiem. Kopumā veselības budžets sniedzas pāri miljardam. Tomēr budžets zināmu vilšanos radījis mediķiem. Viņi bija gaidījuši, ka 20% algas pieaugums būs katram, tomēr izrādījās, ka palielināts kopējais atalgojuma fonds.

Radušos pārpratumu jaunā ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") raksturo kā komunikācijas kļūdu, kas radusies no iepriekšējās ministres.

"Pieaugums ir ticis rēķināts pret tarifu, kas ir cena, ko samaksā valsts par ārstniecības iestādes pakalpojumiem, pret tarifu vidējo likmi, kas veidojas no minimālajām atalgojuma likmēm. Pret šo robežu ir 20%, bet tā kā algas ārstniecības personām veidojas pēc sarežģītas formulas, tad ne katrs cilvēks tos 20% saņems."

Zemākā alga, ko ārsti šogad saņems, būs 1000 eiro, bet medmāsas – 700 eiro. Pagaidām gan mediķi nezina, cik lielas algas saņems, jo slimnīcas to vēl nav paguvušas sarēķināt. Spriest par algas izmaiņām varēs vien martā.

Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norāda: "Ir arī iestādes, kur tiešām tiek maksāta zemākā mēnešalga. Ja tā paaugstinās par 20%, tam ir liela nozīme. Godīgi sakot, mediķiem atalgojums vienalga ir diezgan zems. Kaut vai ar Igauniju mēs nespējam konkurēt."

Zemākās likmes palielināšanai nozarē piešķirti 80 miljoni eiro, taču pielikumu vairāk izjutīšot tie ārsti, kam pašreiz ir mazāka darba samaksa.