Šonedēļ vajadzētu būt skaidrībai par "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klientiem; uzņēmuma šefs Kalvītis pagaidām nav sasniedzams

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un apziņu, ka paļauties uz šīs valsts gāzes piegādēm nav nedz praktiski, nedz morāli pieņemami, Latvijā atkal aktualizējās jautājums par pašiem savu sašķidrinātās gāzes termināli. Patlaban Baltijā vienīgais ir Klaipēdā.

Valdība jūnijā uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz augusta beigām ar neatkarīgu konsultantu palīdzību izvērtēt divu potenciālo projektu atbilstību Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.

Pirmais jau vairākus gadus politiski apspriestais "Skulte LNG Terminal" projekts Saulkrastos. To aktīvi atbalstījusi partija "Konservatīvie", un starp uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem ir arī šī politiskā spēka ziedotājs. Savukārt otrais projekts paredzēts Rīgā, Kundziņsalā. To plāno pastarpināti realizēt ASV kompānija "Millennium Energy Partners", kas pārņēmusi uzņēmumu "Kundziņsalas dienvidu projekts" Agrāk gan patiesie labuma guvēji šajā projektā bija Jevgēnijs un Mihails Skigini, kuru tēvs ir pietuvināts Vladimiram Putinam.

Pirmdien Ekonomikas ministrijas ziņojums par šī biznesa iecerēm valdības ārkārtas sēdes dienaskārtībā. Ministri sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektus vērtē lielā slepenībā. Aiz slēgtām durvīm, Drošo sarunu zālē jeb tā sauktajā bunkurā.

Jebkādi lēmumi gan izpalika. Uzklausīti drošības dienesta, un Ekonomikas ministrija gatavo nepieciešamos precizējumus dokumentos, lai valdība pie šā temata atgrieztos rītdien.

Valdības vadītājs gan neatbildēja, vai par abiem projektiem saņemts pozitīvs atzinums no drošības dienestiem, vai pie nacionālā interešu projekta statusa un atvieglotas realizācijas varētu tikt abi vai tikai viens komersants, kā arī par to – vai gaidāms garantēts iepirkums vai cita veida finansiāls atbalsts no valsts.

"Šajā gadījumā man laikam pareizi būtu atbildēt, ka konkrēts lēmums būs rītdien un es ar vislielāko prieku tad skaidrošu lēmumu, bet sagaidīsim rītdienu," saka premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Vienlaikus šonedēļ arī vajadzētu kļūst skaidram, vai Krievijas "Gazprom" daļēji piederošais uzņēmums "Latvijas gāze" zaudēs savas Publiskā tirgotāja tiesības, proti, tiesības par regulētu tarifu tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām. Kompānijas pēdējie paziņojumi joprojām liecina, ka tas nespēs izpildīt likumā noteiktās prasības par gāzes daudzumu Inčukalnā krātuvē mājsaimniecībām, savukārt valdība turpina uzsvērt, ka kompānijai ir reģistrētas pietiekamas rezerves.

"Latvijas gāzes" vadītājs Aigars Kalvītis turpina piekopt klusēšanas taktiku un neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem par uzņēmuma saistībā mājsaimniecību priekšā.

Savukārt premjers turpina uzsvērt, ka nav pamata satraukumam. Nepieciešamības gadījumā "Latvijas gāzes" vietā stāsies "Latvenergo" un iztirgos kādreizējam monopolistam piederošo gāzi: "Conexus" izdod gāzi mūsu mājsaimniecībām, "Latvenergo" izraksta mūsu iedzīvotājiem rēķinus. Rēķini tiek apmaksāti, un "Latvenergo" pēc saviem izdevumiem pārskaita naudu "Latvijai gāzei". Šī gāze nav nacionalizēta, tā ir "Latvijas gāzes" rīcībā, bet mums ir mehānisms."

Uz precizējumu, ka "Conexus" nenodrošina klientu apgādi, bet gan "Gaso", kas ir ar tādu paša akcionāru struktūru kā "Latvijas gāzei" un jautājumu, vai ir pilna pārliecība, ka gadījumā, ja notiek šis scenārijs, "Gaso" to tiešām izpilda, Kariņš atbild: "Jā, mums ir bijušas vairākas sarunas konkrēti par šo."

"Latvenergo" TV3 Ziņām pauda gatavību nepieciešamības gadījumā pārņemt mājsaimniecību klientu apkalpošanu.