Tendenču zinātājs Džons Sanei aicina nebaidīties no nākotnes

Patiesībā viņš ir lielu uzņēmumu attīstības konsultants un pirmo reizi viesojās Latvijā, lai dalītos ar ar savām zināšanām, kā prasmīgi pelnīt naudu. Ar viņu tikās arī TV3 Ziņas.

Tevi dēvē par tendenču zinātāju un inovāciju stratēģistu. Ko tas īsti nozīmē? Un kā par tādu kļuvāt?

Ļoti daudzi ikdienā lieto vārdu "inovācijas", bet tā nozīmi izprot krasi atšķirīgi, reizēm aplami. Tas tādēļ, ka daudziem nav skaidrības, kas tad īsti notiks nākotnē. Ja nav skaidrības, nav arī drosmes pieņemt jaunus lēmumus. Tātad mana loma šajā stāstā ir kategorizēt tendences un analizēt to kontekstu. Tad, kad tas ir akurāti izdarīts, varu palīdzēt tiem, kuri pieņem nopietnus lēmumus. Arī viņiem ir nepieciešama drosme un izpratne attīstīties tā, lai tas notiktu ar vērienu.

Ja paskatāmies uz lielākajiem mūsdienu veiksmīgajiem uzņēmumiem, tie pieņem ārkārtīgi drosmīgus lēmumus, tie bieži pat "lien" it kā ne savā lauciņā, jo apzinās, ka viņu klientiem tas ir nepieciešams. Un te noslēdzas mūsu mazais aplis – lai varētu darboties arī sev mazāk pazīstamā jomā, ir jāanalizē tendences.

Kas ir Tava auditorija?

Es ticu, ka mums, kā indivīdiem šodien ir tieši tādas pašas iespējas, kādas pirms pārdesmit gadiem bija tikai organizācijām un valdībai. Padomājiet, mums ir pieeja miljardiem cilvēku. Agrāk tā taču nebija. Tāda iespēja bija tikai visietekmīgākajiem. Bet šodien mums ir internets, ar kura palīdzību mēs varam sadarboties ar cilvēkiem no otra pasaules gala. Tātad principā caur savām publiskajām runām un grāmatu es runāju ar indivīdiem, kuri vai nu darbojas mazos, vai vidēji lielos uzņēmumos. Bet mani semināri ir domāti lielajiem uzņēmumiem – naftas, telekomunikāciju, aviokompānijām u.t.t. Jāsaka godīgi, mazie uzņēmumi manus seminārus nevar atļauties.

Tātad ir lielajiem dūžiem ir nepieciešama iedvesma un to viņi rod pie Tevis?

Iedvesma ir ļoti svarīga lieta, bet bez drosmes un skaidrības par nākotni no tās nav nekādas jēgas. Ja pēc sarunu festivālu vai pasākumu apmeklējuma jūties motivēts, tas ir labi, bet vai zini, ko ar to motivāciju iesākt? Kurā virzienā iet? Kādus lēmumus pieņemt? Kāds Tavs uzņēmums būs nākotnē? Ir jāspēj atbildēt uz šiem un virkni citu jautājumu. Ja to var, tad motivācijai ir liela jēga.

Kas Tevi pašu iedvesmo?

Es vienmēr esmu izbaudījis to, ko daru. Esmu ziņkārīgs, interesējos par visu jauno, pats apmeklēju seminārus, analizēju citu idejas. Es visu laiku mācos un pilnveidojos. Esmu uzklausījis tik daudz dažādus stāstus, ka tie jau man palīdz darbā ar citiem klientiem, jāmāk tikai pareizi "iepakot".

Esmu dzirdējusi, ka 28 gadu vecumā kļuvi par multimiljonāru, bet jau 30 gadu vecumā to visu pazaudēji. Kā tas notika?

Ir svarīgi saprast, kādēļ pelnām naudu. Ir divu veidu cilvēki – tie, kas bēg no tumsas un tie, kas dzenas pakaļ gaismai. No malas varbūt izskatās, ka ceļš abiem ir absolūti vienāds, bet tā nav. Vienu motivē panika, otru – priecīgs satraukums. Es piederēju pirmajai grupai un naudu ātri sapelnīju, jo mani audzināja tikai mamma. Mums finansiālie apstākļi nebija spoži. Tādēļ es bēgu no tumsas. Man bija daudz dažādi uzņēmumi un gāja tīri neko. Bet ja tevi uz priekšu dzen panika, agrāk vai vēlāk kaut kas noiet greizi. Turpretim, patīkams satraukums iet roku rokā ar pārliecību, apdomātiem lēmumiem. Jā, 30 gadu vecumā es pazaudēju pilnīgi visu. Ieradās banka un atņēma man manu glauno dzīvi, biznesu, māju, mašīnu un arī manu glauno personību. Jauna cilvēka personība pārsvarā ir balstīta uz naudu. Bet tad, kad tas tev tiek atņemts, tad ir jābūt spējīgam saprast, kas tad tu īsti esi, ko dari un kādas ir tavas attiecības ar naudu, panākumiem un kam tev tas viss ir vajadzīgs. Un tas man ir ļoti daudz ko iemācījis. Tik daudz, ka tagad varu mācīt arī citus.

Tomēr pēc tam, kad visu biji pazaudējis, vai nebija grūti no jauna būvēt savu dzīvi?

Es vairāku gadu garumā cietu no depresijas. Es sevi padarīju par īstu upuri, vainoju savās neveiksmēs visus citus, nevēlējos par notikušo pats uzņemties atbildību. Tikai tad, kad sāku analizēt savu rīcību, lietas mainījās.

Kāds ir zelta vidusceļš, audzinot bērnus, runājot par tehnoloģijām un viedierīcēm?

Pirms simt gadiem mūsu vecvecāki gribētu mūs redzēt kā čaklus zemniekus. Tas tajā laikā bija svarīgi. Nevis grāmatu lasīšana, piemēram. Šodien, faktiski, mēs gribam, lai mūsu bērni rīkotos tāpat kā mēs. Viņiem ir jālasa grāmatas, jāmāk rēķināt, jāapgūst profesija.. Bet tas viss nākotnē nebūs vajadzīgs! Jau tagad katru dienu mūsu dzīvēs ienāk jaunas tehnoloģijas. Grāmatvežus aizvietos roboti, juristi vispār tikpat kā vairs nav vajadzīgi jau šodien. Kas notiek? Mēs baidāmies no nākotnes un gribam, lai mūsu bērni dara to pašu, ko mēs, tāpat kā mūsu vecāki gribēja mums uzspiest savu. Mums ir jāuzticas nākotnei un jāielaiž tā savā pasaulē. Tur nav nekas slikts.

Tad vēlme, lai bērni lasa grāmatas, spēlē galda spēles un tā tālāk. Ir vecmodīga domāšana?

Ir gan! Kamdēļ lasīt avīzes, ja šodien viss ir pieejams internetā – daudz ātrāk, ērtāk un interesantāk. Tehnoloģijas ir jāprot novērtēt un jāļauj bērniem ar tām darboties, tā viņiem pašiem būs vieglāk attīstīties. Mūsu senči taču nevarēja iedomāties, ka mūsu vietā kādreiz rēķinās kalkulatori. Šodien mēs nevaram iedomāties, ka mums tādu nebūtu. Vai tu zini kādu telefona numuru no galvas? E-pastu? Adresi? Nē! Un tas šodien ir pilnīgi normāli. Man ir draugi, kuri vēlas apturēt savus bērnus no darbošanās "Instagramā". Kāpēc? Cilvēki taču "Instagramā" pelna lielu naudu un jūs cenšaties viņus apturēt?

Mūžīgo ienākumu sistēma. Kas tas tāds ir un kā darbojas?

Tā ir sistēma, kas ir pieejama jebkuram. Tā ir tendenču kategorizēšana, ko pieminēju jau iepriekš. Kā arī ir jāsaprot, kas patērētājam ir nepieciešams pirms viņš pats to apzinās. Kā Fords saka: "Ja es būtu pajautājis savam klientam, ko viņš vēlas, viņš teiktu – vēl ātrāku zirgu! Ne jau mašīnu. Jo viņam nebija ne jausmas, ka tāda mašīna ir opcija." Tas ir vienkārši, jo visiem ir četras vajadzības. Personalizēšana! Mums patīk zīmoli un firmas, ar kurām varam sevi, tā teikt, uzlabot. Un nevajag domāt, ka tā nav, jo tad ar tavu uzņēmumu ir pagalam. Ērtības! Mēs gribam lietas ļoti ātri. Piemēram, "Taxify". Ātri, taksis ir klāt un viss, braucam. Spēja uzticēties! Mēs vēlamies, lai varam biznesam ticēt, piemēram, ka netiek izmantots bērnu darbaspēks vai kaut kas testēts uz dzīvniekiem un tā tālāk. Un atgriezeniskā saikne! Mēs taču dievinām firmas, kas mums saka paldies! Nu un tad skatoties, kādā pasaules vietā jūs dzīvojat, viena no šīm lietām kļūst vissvarīgākā. Piemēram, Dubaijā svarīgākā ir personalizēšana. Tur ir nepieciešamas vislabākās drēbes, dārgākās mašīnas, glaunākie restorāni. Savukārt Nīderlandē patērētāji vēlas visu, kas neliek justies vainīgiem, viņi vēlas firmas, kurām var uzticēties. Protams, visur ir arī izņēmumi.

Kas mūs sagaida nākotnē?

Es esmu optimists. Un man šķiet, ka mūs sagaida gaiša nākotne. Jau tagad tik daudz kas ir pieejams bez maksas. Un pēc desmit gadiem lietas, kuru dēļ šobrīd tērējam lielu naudu būs bez maksas – komunikācija, enerģija, transports, izglītība, izklaide, medicīna un vēl, un vēl. Tas viss būs bez maksas.