Trauksmaini laiki valstij ar lielākajām naftas rezervēm. Vai notikumi Venecuēlā atsauksies uz degvielas cenām?
Gandrīz 30 miljonu iedzīvotāju lielā Venecuēla ir pārbagāta ar dabas resursiem, tai skaitā milzīgām naftas rezervēm. ASV šīs valsts pašpasludināto prezidentu Nikolasu Maduro sagūstīja un paziņoja, ka pārvaldīs tās melnā zelta krājumus nedēļas nogalē, kamēr globālie tirgi bija slēgti. Ar nepacietību tika gaidīts, kā investori reaģēs uz jaunākajiem starptautiskās kārtības satricinājumiem.
Darījumi pasaules finanšu tirgos šodien sākās, daudziem investoriem pārvietojot līdzekļus uz drošākiem aktīviem, zeltu un sudrabu, pieaugums Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumiem un Savienoto Valstu naftas industrijas flagmaņiem, taču pašas naftas cenas turējās pamatā stabilas. Ne kāpums bažās par ģeopolitisko situāciju, ne arī kritums, gaidot, ka ilgu laiku sankcijām pakļautā Venecuēlas nafta varētu pārpludināt tirgu.
Enerģētikas eksperti skaidro, ka teorētiski Venecuēlai tik tiešām ir apjomīgas naftas rezerves, tās varētu veidot pat piekto daļu no pasaulē vispār pieejamajām. Pavisam cita lieta gan – cik ātri šis resurss fiziski varētu nokļūt tirgū.
"Uz knipi tas gluži nenotiek. Ja ir dzelži, tad tu kaut ko vari iegūt un arī pārstrādāt vai vismaz eksportēt. Pats mazākais, tev vajag to naftu savākt, transportēt līdz kādai vietai, kur to uzglabāt, un eksportēt. Venecuēlā infrastruktūra principā kopš seniem laikiem ir, bet tā ir tehniski novecojusi, nav tehniskā kārtībā. Līdz ar to tās jaudas nav tādas, lai šobrīd Venecuēla ļoti strauji uzaudzētu savu spēju eksportēt."
Sankcijas, "nolaistā" infrastruktūra – to dēļ Venecuēlas loma globālajā naftas tirgū, salīdzinot, piemēram, ar septiņdesmitajiem gadiem sarukusi no 8% līdz knapam 1%. Galvenais pircējs – Ķīna, kas kopā ar Krieviju bija Venecuēlas režīma nosacītie draugi uz globālās skatuves.
"Krievija nav tas draugs, kurš, acīmredzot, ir spējīgs jebkādā veidā aizsargāt. Un, protams, ņemot vērā arī režīma vēlmi sadarboties ar Ķīnu, arī Ķīnai un Ķīnas klātbūtnei nostiprināties šajās Latīņamerikas valstīs, acīmredzot, Amerikas Savienoto Valstu vadība vairs neļaus."
Ir dažādas aplēses, cik ilgu laiku ASV varētu prasīt, tā teikt, iekurbulēt Venecuēlas naftas nozari, bet pat optimistiskos vērtējumos runa varētu būt par gadiem, līdz attiecīgie apjomi varētu sākt būtiski ietekmēt globālos tirgus un pēc tam vietējos tirgus.
Un, kā jau katrs autovadītājs zina, kad globālās naftas cenas kāpj, tad tankštellēs uz tablo šīs izmaiņas varam manīt praktiski uzreiz, bet, kad naftas cenas krīt, tad gan šīs pārmaiņas notiek lēnām un ar laika nobīdi. Pagaidām notiekošais finanšu tirgos neliecina, ka vajadzētu gaidīt kādas straujas kustības vienā vai otrā virzienā.
Analītiķi gan arī brīdina, ka situācija varētu mainīties, ja ASV izdarītu papildu spiedienu vai sekotu kādi jauni saasinājumi attiecībā uz citām naftas ieguves valstīm, piemēram, Irānu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
