Uzņēmējs par ēnu ekonomiku būvniecībā: Kaut kas no pēdējos gados ieviestajiem instrumentiem nestrādā
Ēnu ekonomika joprojām milzu problēma Latvijā. Jaunākais pētījums rāda, ka garām valsts kasei aiziet miljardi eiro. Nu jau ilgāku laiku katra pavasara beigās profesors Arnis Sauka prezentē pētījumu par ēnu ekonomikas apmēru Latvijā, un tā rezultātus plaši uzskata par galveno atsauci, kad runa par šo pelēko zonu mūsu tautsaimniecībā.
Šī jaunākā pētījuma dati liecina, ka aizvadītā gada laikā ēnu ekonomikas apmērs Latvijā ir par kripatu sarucis, taču joprojām pārsniedz 26% iekšzemes kopprodukta.
Baltijas valstu salīdzinājumā lietuvieši mums pietuvojošies, savukārt igauņi joprojām ir krietni labākā pozīcijā. Starp lielākajām ēnu ekonomikas komponentēm – aplokšņu algas pārliecinoši pirmajā vietā, seko neuzrādītie ienākumi un darbinieki. Savukārt nozaru perspektīvā ilgstošā līdere ir būvniecība, tur pēdējos gadus augšupejoša tendence.
Celtniecības nozarē atzīst, ka šī jaunākā dinamika ir nepatīkams pārsteigums, ņemot vērā, ka no 2015. gada bija izdevies sākt ēnu ekonomikas apmēru sektorā mazināt.
"Es esmu izbrīnīts par šo rādītāju. Tātad kaut kas no tiem instrumentiem, ko esam ieviesuši pēdējos gados, nestrādā. Acīmredzot, nepieciešami kaut kādi atjauninājumi vai uzlabojumi."
Patlaban notiek darbs pie jauna ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, un šodien diskusijās bija redzams, ka valsts pārvaldei un uzņēmējiem ir dažādi viedokļi par to, ko vajadzētu darīt pelēkā rūpala izskaušanai.
"Uzņēmēju organizācijas kaut kā nav sajūsmā par mūsu jaunajiem piedāvājumiem. Saeimā apstājas viss, kas var apstāties."
"Vidējās algas līmenis noteiktā profesijā. Ja Valsts ieņēmumu dienests redz, ka konkrētajam uzņēmumam algas ir zemākas par 80% šī līmeņa, tad Valsts ieņēmumu dienests vienkārši piestāda rēķinu. Tas ir tas, ko mēs neatbalstām. Kolosāli! Tas ir tas, ko mēs neatbalstām. Tas ir ārprāts!" pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Aplēsts, ka aplokšņu algās Latvijā gadā izmaksā gandrīz miljardu eiro, tāpēc runā par iespējamiem risinājumiem, kā ierobežot skaidras naudas apriti.
"Vai beidzot mēs varam saņemties un pateikt, ka darba samaksa ir iespējama tikai elektroniski. Lietuvā tāds likums ir, un nekas nav noticis. Protams, Lietuvā nav samazinājusies ēnu ekonomika, bet tas ir ierobežojis. Tāpat jautājums, cik tad var iemaksāt bankomātā šādas naudas summas?"
Apsver arī noteikt par pienākumu pilnīgi visiem iedzīvotājiem deklarēties un apliecināt, ka tie ir vienīgi ieņēmumi. Izlases kārtībā varētu auditēt, vai valstij noziņotās summas atbilst dzīvesveidam.
"Es šo priekšlikumu esmu aizsūtījis Ministru prezidentam, kad apsprieda iepriekšējo ēnu ekonomikas plānu, kuram nav nekādas jēgas. Visu laiku raksta, bet situācija nemainās. Plāni ir nederīgi, jo ilgstoši nekas nemainās," pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Šodien prezentētā pētījuma autors uzsver, ka valsts pusē nepieciešama daudz lielāka apņēmība un faktiska vilkme kaut ko darīt. Citādi turpināsim nīkuļot uz vietas kā pēdējos desmit gadus.
"Par ko mēs runājam daudzus gadus – vēlme tam pieslēgties un to darīt. Viena lieta ir smuki runāt televizorā, ka prioritizē un tūliņ paņemsim miljonus, iedosim veselībai, izglītībai un zinātnei, bet tas tiešām arī reāli jādara un reāli jādara koordinēti, ja?"
Jauno ēnu ekonomikas apkarošanas plānu valdībā paredzēts skatīt augustā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
