Vai tranzīta nozare ir krīzes priekšvakarā? Ventspils uzņēmēji ceļ trauksmi

Šis gads Latvijas tranzīta nozarei nav no vieglākajiem. Turpina krist kravu apgrozījums, vienlaikus jāīsteno milzīgi infrastruktūras projektu simtu miljonu eiro vērtībā. Līdz ar grūtākiem laikiem aizvien skaļākos toņos tiek diskutēts, kā tālāk dzīvot nozarei, kurā nodarbināti 18 000 Latvijas iedzīvotāju.

Konflikta pamatā starp Ventspils pusi un valsti ir krītošais kravu apgrozījums nozarē. Uzņēmēju organizācija pārmet ministrijai bezdarbību, savukārt valsts puse šeit jau saskata politisku spēli.

Jāsaka, ka cīņa par ogļu un naftas produktu kravām Baltijas jūras reģionā ir sīva. Interese par Latvijas tranzīta koridoru joprojām pastāv, taču Krievija šo jautājumu politizē un nesaskaņo pārvadājumus Latvijas virzienā.

"Mēs diezgan intensīvi nu jau ilgstošā laika periodā par runājām ar presē, runājam ar Satiksmes ministriju, Latvijas Dzelzceļu, aicinām arī premjeru iesaistīties. Tas nav tikai mans un mūsu uzņēmumu jautājums. Kravu apjoma kritums ir pietiekami nopietns rādītājs, lai kāds šajā valstī sāktu par to runāt un iedziļināties," saka biedrības "Baltijas Asociācija – transports un loģistika" vadītāja Inga Antāne.

Biedrības ieskatā valstij vajadzētu ieviest mehānismu, kā atbalstīt Ventspils ostu, savukārt simtos miljonu eiro mērojamo dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu nevajadzētu īstenot, ja nav skaidrības par kravu apmēru nākotnē. Satiksmes ministrs noraida pārmetumus bezdarbībā, uzsverot, ka turpinās darbs, lai dažādotu kravu plūsmas. Lielas cerības ir uz Ķīnu un konteinerkravām.

Savukārt elektrifikācijas projekts, kas nozīmē pariešanu no dīzeļlokomotīvēm uz lētāko elektrovilci, esot nozarei izdevīgs. Ministrs pārmetumos arī saskata Antānes politiskās ambīcijas, vienlaikus vadot partiju "Laiks pārmaiņām".

"Ja mēs skatāmies vadītāju, tā, protams, ir politiskas partijas vadītāja, bet man liekas, ka cilvēkem tomēr ir jāredz un jāsaprot, kāda ir ekonomika," saka satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzskata, ka runāt par krīzi tranzīta nozarē ir pāragri: "Skaidrs, ja atkal būs kaut kādi politiski satricinājumi vai kardinālas izmaiņas energoresursu tirgū, tad situācija var mainīties, bet vismaz nākamā gada ietvaros es skatos optimistiski."

Eksperti iesaka "Latvijas Dzelzceļam" samazināt izmaksas, lai krītošais apgrozījums tranzītu nesadārdzinātu. "Ja mēs redzam "Latvenergo", kas konkurējoša tirgus apstākļos ir izstrādājis saimnieciskās darbības efektivizācijas projektu nākamajiem pieciem gadiem, paredzot darbinieku skaitu samazināt par 25%, kur nav apstākļi tik spiedīgi, no Latvijas Dzelzceļa mēs neredzam šādu vēlmi," saka transporta nozares eksperts Tālis Linkaitis.

Ieteikts arī neelektrificēt dzelzceļu Krievijas virzienā. "Krievijā ostas tiek būvētas, attīstīta dzelzceļa infrastruktūra. Redzam, ka zaudējam kravas. Kāda ir jēga investēt šajā virzienā, uzkraujot izmaksas kopējai dzelzceļa infrastruktūrai. Varbūt jāstrādā ar baltkrieviem, tur mums ir ļoti lielas iespējas," saka Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

"Latvijas dzelzceļa" pārstāvji gan skaidro, ka elektrifikācija pamatīgi pētīta, tāpēc izmaiņas projektā nav gaidāmas. Ventspils puse izdarot spiedienu, lai elektrifikācijas rezultātā Rīgas osta nekļūtu konkurētspējīgāka salīdzinājumā ar Ventspili. "Nevajadzētu darboties pēc principa – ja nav man, lai nav arī konkurentam," saka "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakšas

Ņemot vērā, ka mūsu galvenie sāncenši lietuvieši nolēmuši dzelzceļa tīklu elektrificēt, Latvija nedrīkstot vairs kavēties. Projektā varēs piesaistīt 350 miljonus eiro Eiropas Savienības naudas, turklāt starptautiskās kompānijas primāri vēlas sadarboties ar šādiem "zaļajiem koridoriem".

Lai arī Ventspils uzņēmēji piesauc krīzi tranzīta nozarē, uzņēmumu finanšu rādītāji par to neliecina. Piemēram, Ventspils Tirdzniecības osta, "Ventbunkers" un "Baltijas Ekspresis" pēdējos gados strādājuši ar miljonos mērāmu peļņu.