Valdība sadalījusi vairāk nekā 700 miljonu eiro šā gada budžetā

Ministru kabinets piektdien sanāca uz ārkārtas sēdi, lai formāli apstiprinātu koalīcijas vienošanos par to, kā sadalīt papildu tēriņiem pieejamo naudu 2023. gada budžetā. Politiķu vienošanās prasīja vairākas nedēļas.

Jau vēstīts, ka, sasummējot tā saukto fiskālo telpu un vienreizējus krīzes laika izdevumus, kopējais papildu finansējums pārsniedz 700 miljonu eiro. Lielākā daļa no tā drošībai. Savukārt šodien uzzinājām smalkāku tēriņu sadalījumu. Runa par aptuveni 200 atsevišķu pozīciju. Starp būtiskākajiem vienreizējiem izdevumiem pretgaisa aizsardzības sistēmas, ugunsdzēsības transports, robežjosla, kiberdrošība un iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējumu gadījumā. Savukārt ierastajos fiskālās telpas tēriņos – veselības aprūpes pakalpojumi un mediķu algas, zinātne, atalgojums valsts pārvaldē un dziesmu un deju svētki.

Visas vēlmes gan ne tuvu nebija iespējams apmierināt. "Veselības vajadzības, protams, ir daudz, daudz lielākas, nekā valsts budžeta prioritāšu sadaļa to pieļauj," norāda veselības ministre Līga Meņģelsone.

"Es nevaru teikt, ka Izglītības ministrija būtu visapmierinātākā ar budžeta iznākumu, bet ar ļoti skaidru redzējumu, kādā veidā tas stabilizē un iedod pamatu izaugsmei," pauž izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Iepriekš nevalstiskās organizācijas bija paudušas cerību, ka nebūs tā – politiķi visu aiz slēgtām durvīm izspriedīs un tad tikai atnāks informēt par nolemto. Finanšu ministrs noliedz, ka tagad būtu noticis tieši tā.

"Ļoti svarīgs bija šis divu nedēļu process, kurā mēs strādājām, lai panāktu vienošanos. Vakar mēs tikāmies NTSP Nodokļu apakšpadomē. Informējām par šo budžeta priekšlikumu. Partneri tika informēti. Viņiem šī informācija ir pieejama, un, kā jau es teicu, šobrīd tikai sākās darbs pie budžeta," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Gala vārds par šiem papildu tēriņiem un budžetu kopumā būs Saeimai. Finanšu ministrs to iesniegs parlamentā 9. februārī.