Valsts plāno samazināt pārtikas cenas, tirgotāji piedāvā izveidot izdevīgu preču grozu
Ekonomikas ministrs šodien iepazīstināja mazumtirdzniecības nozari ar savu pārtikas cenu samazināšana plānu. Tirgotāji ir gatavi runāt par izdevīgāka ikdienas preču groza izveidi. Viņi gan teic, ka pie tā strādājot jau tagad. Bet plāns kontrolēt pārtikas uzcenojuma griestus viņiem joprojām šķiet absurds.
Ekonomikas ministrs savu pārtikas cenu samazināšanas plānu šodien prezentēja tirgotāju un ražotāju asociācijām, arī lielāko veikalu tīklu – "Maxima", "Rimi" un "Lidl" – pārstāvjiem.
"Mēs iezīmējām savu plānu un aicinājām lielveikalus pārdomāt, kādā veidā varam panākt pārtikas cenu samazināšanu tām precēm, kas ir primārās nepieciešamības. Es domāju, šo ziņu mēs nodevām ļoti skaidri un parādījām to, ko mēs darīsim līdz brīdim, kamēr mēs panāksim rezultātu un, ja šie pasākumi nepalīdzēs, mēs domāsim citus pasākumus, kamēr būs reāls rezultāts."
Bez liekiem iebildumiem nozares spēlētāji ir gatavi diskusijas turpināt par diviem punktiem – akciju regulējumu, kā arī liegumu iznīcināt nepārdotās pārtikas preces. Apsverama esot arī ideja par ikdienas pārtikas preču groza izveidi.
"Pie tā ikdienā strādā patiesībā jebkurš tīkls, bet mēs gribētu redzēt no ministrijas viņu redzējumu – nu kas tad ietilpst šajā grozā, varbūt nenosakot direktīvi, cik kas maksā, bet katrs tīkls var meklēt ceļu, kā konkrētiem produktiem iedot zemāko cenu."
Jutīgākais jautājums – par cenu griestu noteikšanu – pārrunāts pavisam nedaudz, taču gan nozares asociācija, gan veikalu tīkli nemainīgi uzskata, ka mehāniska uzcenojuma kontrolēšana nebūtu ne atbalstāma, ne efektīva.
"Ministrs arī zina nozares nostāju, ka tas nebūtu pareizais veids, jo tas ietekmē gan konkurenci, gan ļoti daudz ko, un noteikt produktiem cenu neko neizvērtējot, tas nav nopietni."
"Lidl" un "Maxima", kuri piedalījās sanāksmē, no viedokļa sniegšanas izvairījās. Savukārt "Rimi" pievienojas asociācijas viedoklim, ka cenu regulēšanai iespējami citi risinājumi.
"Ja ir jautājums par cenu regulēšanu, nav nekas labāks izdomāts par konkurenci, tas uz ko var skatīties – veicināt konkurenci, arī ražotāju kooperāciju," norāda "Rimi Latvija" pārstāve Inga Bite.
Skaidrojot brīžiem pat absurdo situāciju, kad dažādās valstīs viena un tā pati prece, vienā un tajā pašā veikalu tīklā maksā atšķirīgi, mazumtirgotāji saka, ka tas atkarīgs arī no pircēju pieprasījuma.
"Noteikti tas ir atkarīgs no pircēju pieprasījuma, kā produktu pērk, kāda ir viņa virzīšanas stratēģija konkrētajā kategorijā, cik ir spēcīgi vietējie konkurenti, kāda ir privātā preču zīme, cik spēj konkurēt izdevīgie privātās preču zīmes, tas ir ļoti sarežģīts mehānisms, kā katrā valstī veidojas gala cena," norāda Bite.
Ekonomikas ministrs lēš, ka ikdienas preču grozā varētu ietilpt pat ap 150 produktu kategoriju, kuras plānots saskaņot kopā ar nozari. Vienlaikus atkāpties no plāna samazināt preču cenas par vidēji 20% ministrs neplāno arī tad, ja nozare diskusijās izdomās nepiedalīties. Pirmās izmaiņas normatīvo aktu regulējumā plānots virzīt jau novembra beigās.
"Tirdzniecības regulējuma izmaiņas, lai novērstu negodīgu komercpraksi, kad ir atšķirīga attieksme starp ārvalstu ražotājiem un mūsu ražotājiem, tā ir sodu politika, uzraudzības politika, tie ir pirmie soļi, ko virzām tālāk, lai darbs sāktos."
Īstenojot Ekonomikas ministrijas izstrādāto plānu, pārtikas preču cenām vajadzētu sarukt par vidēji 20% procentu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
