Vecie parādi krājas, soda procenti aug. Iedzīvotāji arvien dziļāk iestieg parādu purvā

Dzīves dārdzības pieaugums un nesaprašana par elementārām finanšu pratības lietām: šie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ Latvijas iedzīvotāji arvien dziļāk iestieg parādu purvā. Lai gan valstī samazinās licencēto parādu piedzinēju skaits, šobrīd tādi ir 18 – parādu kopējā summa pērn augusi.

Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn neatgūto parādu apjoms sasniedzis 1,65 miljardus eiro, turklāt satraucoša tendence, ka vecie parādi uzkrājas, tātad arī soda procenti un slogs cilvēkiem, kas neapdomīgi aizņēmušies.

Visvairāk Latvijas iedzīvotāj ir parādā patērētāju nebanku kreditēšanas iestādēm, tālāk seko parādu nasta par interneta, telefona sakariem, neatdotā nauda bankām, parādi par komunālajiem maksājumiem, medicīnas pakalpojumiem, autostāvvietām.

Piedzinēji gan ar savu reputāciju neriskē un vairs neesot gadījumu, kad parādniekus motivētu ar draudiem vai fizisku vardarbību. Tā vietā darbina juridiskās sviras – laikus neaudu neatdodot, cipari tikai kļūst lielāki.

PTAC uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andris Priedītis saka: "Nav šādu gadījumu, kad draud. Informēšana, ka var vērsties tiesā, nav draudi, tās ir juridiskās tiesības vērsties tiesā, tāpēc aicinām vēsu prātu uztvert šos paziņojumus un kontaktēties ar parādu piedzinējiem, noskaidrot parādu īstumu un atmaksāt. [Jautājums: Varbūt ir kāds rekordists, cik viens cilvēks parādus paņēmis?] Redzam no sūdzībām, ka ir cilvēki, kas ļoti pārgalvīgi ir ņēmuši kredītus. Atklājām arī problēmas ar maksātspējas izvērtēšanu pie dažiem patērētāju kreditētājiem (..) tie ir vairāki mazie kredīti, kas kopā sastāda summu, pārdesmit tūkstošu."

Jaunu parādu lietu skaits pērn būtiski krities – par vairāk nekā 25%. Īpaši liels kritums ir no banku puses – par 84% mazāk lietu, un nodoto parādu summa sarukusi gandrīz desmitkārtīgi.

"Komersanti ir daudz rūpīgāk sākuši vērtēt maksātspēju, kā arī paši sākuši strādāt, lai parādi neveidotos uzreiz un netiktu nodoti atgūšanā. Ļoti būtiski ir attīstīt tieši finanšu pratību cilvēkiem, kas ir parādu grūtībās, lai šī situācija nestagnētu un neievilktos," norāda PTAC direktore Zaiga Liepiņa.

Lai uzlabotu situāciju, tiek plānoti grozījumi likumos sadarbībā ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju,  lai parādos nokļuvušie zinātu, ko darīt finanšu grūtībās, nevis tās ignorētu, kas tikai pasliktina situāciju.