VID nodokļu atmaksa, atbalsts kredītņēmējiem un citi ļaundaru mērķi. Pavasarī krāpnieku aktivitāte kibertelpā kļūs vēl lielāka

"No jūsu bankas drošības dienesta zvana. [No kādas bankas?] No jūsu." Šādus zvanus no it kā bankām, kriminālpolicijas, Valsts ieņēmuma dienesta Latvijas iedzīvotāji saņem ik dienu. Daļa cilvēku sarunu uzreiz pārtrauc. Tas arī ir vispareizākais risinājums šādā situācijā. Citi sarunā iesaistās un, krāpnieku vadīti, atklāj ne tikai savus datus, bet arī pārskaita naudu uz nezināmiem kontiem.

Katru mēnesi no Latvijas iedzīvotājiem noziedznieki izvilina pusotru miljonu eiro. Shēmas ir līdzīgas: uzdodoties par kādas valsts iestādes vai bankas darbiniekiem, telefonsarunās, īsziņās vai ar elektronisko vēstuļu palīdzību cilvēkus cenšas iebiedēt un samulsināt, stāstot par "it kā radušos problēmu, tāpēc aicina apmeklēt kādu saiti, ievadīt datus un apstiprināt tos".  Kā saka eksperti, parasti tie ir masveida uzbrukumi ar domu, ka kāds noteikti uzķersies.

"Krāpniecība darbojas organizētās noziedzības ietvaros. Nav viena persona. Tā ir grupa, kas vervē cilvēkus, tai skaitā šim darbam krāpniecību centros, kur tiek ieguldīti līdzekļi, lai pilnveidotu darboņu spējas, kā pārliecināt upuri, kā viņam likt kļūt nedrošam un savus līdzekļus pārskaitīt," saka Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.

Upuris tiek vadīts cauri procesam, lai tas nodotu savus datus. Latvijas Banka regulāri saņem apkrāpto iedzīvotāju iesniegumus, taču, vērtējot tos padziļināti, redzams, ka vairumā gadījumu – cilvēki paši maksājumus apstiprinājuši.

"Ja tas maksājums izpildīts, tad apturēt grūti. Aiziet uz citām valstīm. Vai "mūļi" iesaistīti, un nauda tiek izņemta," vērš uzmanību Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš.

Klupšanas akmens, kāpēc daudzos gadījumos cilvēki iekrīt krāpnieku lamatās, ir neziņa un steiga. "Jāapstājas un nevajag uzreiz skriet, ievadīt savas bankas datus, tajā skaitā, ar kuriem apstiprinām piekļuvi PIN 1, PIN2, un neievadīt karšu datus nezināmās vietās," brīdina Latvijas Bankas pārstāvis.

Savukārt situācijās, kad klausules otrajā pusē kāds uzstāj uz datu izpaušanu, saruna būtu jāpārtrauc. Tā iesaka eksperti, atgādinot, ka noziedznieki īpaši aktīvi kļūs pavasarī un izmantos laiku, kad liela daļa cilvēku iesniegs gada ienākumu deklarāciju par nodokļu pārmaksu. Tāpēc būtiski ir atcerēties visus VID tiešsaistes pakalpojumus var saņemt tikai un vienīgi elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

"VID nekad nesūta SMS, neaicina doties uz saitēm, spiest uz tām. Tieši tas pats ar e-pastiem un telefona zvaniem, VID to nedara," uzsver Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Inita Kabanova.

Dienests arī atgādina, ka valsts atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem arī tiks veikts automātiski – iedzīvotājiem nekas nav jādara, lai to saņemtu. Un, ņemot vērā, ka Latvijā krāpniecisku darbību intensitāte ir ļoti augsta, šobrīd jādara viss iespējamais, lai noziedzniekiem šo vidi padarītu nepievilcīgu.

"Gribam sasniegt, ka problemātikai tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība, vēršot resursus ne tikai uz izmeklēšanu, bet arī uz krāpšanu novēršanu. Spēju ietekmēt krāpniecības samazināšanu, kas noteikti nav paveicams tikai ar komunikāciju, bet ar tehniskiem risinājumiem, kas tos apjomus samazinātu," pauž Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.

Un te tikai ar iedzīvotāju modrību var būt par maz! Tādēļ papildu drošībai cilvēkus aicina izmantot bezmaksas DNS ugunsmūri "dnsmuris.lv", kas tā lietotājus pasargā no Latvijā aktuālajās pikšķerēšanas kampaņās izmantoto saišu apmeklēšanas.

Tāpat šogad plāno izveidot DNS ugunsmūra lietotni, kas būs viegli izmantojama arī telefonos.