Vislielākos parādos Eiropā dzīvo Nīderlande un Dānija, bet Latvijā aina ir pavisam cita

Jaunākie "Eurostat" dati rāda, ka vislielākās mājsaimniecību parādsaistības Eiropas Savienībā ir vērojamas turīgajos ziemeļos, nevis dienvidu ekonomikās, kas parasti tiek uzskatītas par kontinenta trauslākajām. Statistikā Rumānija, Ungārija un Latvija ierindojas saraksta apakšgalā kā valstis, kurā iedzīvotājiem ir viszemākās parādsaistības.

Ko nozīmē mājsaimniecību parāds? Mājsaimniecību parāds ir visa nauda, ko iedzīvotāji ir aizņēmušies no bankām. Tie ir mājokļa kredīti (hipotēkas), patēriņa kredīti un citi privātie aizņēmumi.

Saskaņā ar šomēnes publicētajiem "Eurostat" datiem par 2025. gadu, Eiropas Savienības mājsaimniecību parāds bija 49,4% no ekšzemes kopprodukta (IKP), bet eirozonā — 50,7% no IKP. Abi rādītāji ir samazinājušies katru gadu kopš 2020. gada, kad tie pārsniedza 60%.

Izsakot šo parādu procentos no  IKP, ekonomisti var salīdzināt dažāda lieluma valstis, jo privātie aizņēmumi tiek vērtēti attiecībā pret kopējo ekonomikas apjomu.

Lasi arī: Inflācija bremzējas, bet ECB vēl nesteidzas atteikties no likmju celšanas

Jāpiebilst, ka šis rādītājs neparāda, cik daudz ir parādā katra atsevišķā mājsaimniecība. Tā vietā tas sniedz vispārēju priekšstatu par to, cik lielā mērā mājsaimniecību sektors ir uzņēmis parādsaistības salīdzinājumā ar valsts ienākumiem. Piemēram, rādītājs 50% nozīmē, ka mājsaimniecību aizņēmumi ir vienādi ar pusi no visas gada laikā valstī saražotās produkcijas un pakalpojumu vērtības.

Valstīs ar attīstītu hipotekārās kreditēšanas tirgu, augstu mājokļu īpašumtiesību līmeni, kas finansēts ar aizņēmumiem, vai sarežģītām finanšu sistēmām parādu attiecība pret IKP bieži vien ir augsta.

Tomēr pārmērīgas mājsaimniecību parādsaistības var pastiprināt ekonomikas lejupslīdi.

Eiropas Komisija uzskata, ka 55% no IKP ir robeža, virs kuras mājsaimniecību aizņēmumi sāk radīt makroekonomiskus riskus, jo vēsturiski tieši privātais, nevis valsts parāds bieži ir novedis ekonomikas līdz kredītu krīzēm.

Noskaties arī: Vai kredītņēmējus gaida jauns satricinājums? Prognozes nav diez ko spožas…

Paradokss: Ziemeļeiropā ir vislielākie mājsaimniecību parādi

Iespējams, pārsteidzošākais secinājums ir Eiropas ziemeļu un dienvidu valstu atšķirības, raksta "Eurostat".

Septiņās Eiropas Savienības valstīs mājsaimniecību parāds pārsniedz 55% no IKP, un visas šīs valstis atrodas Ziemeļeiropā vai Rietumeiropā.

Savukārt Dienvideiropā, kas agrāk tika saistīta ar valsts parādu krīzēm, mājsaimniecību aizņemšanās ir salīdzinoši mērena.

Vislielākais mājsaimniecību parāds ir Nīderlandē, kur tas sasniedz 93,5% no IKP. Tālāk seko Dānija ar 84,1% un Zviedrija ar 82,3%.

Savukārt Dienvideiropas valstīs mājsaimniecību parādi ir daudz mazāki. Piemēram, Itālijā tie veido 35,9% no IKP, Grieķijā 38%, bet Spānijā 42,9%.

Ekonomisti norāda, ka augstais parādu līmenis Ziemeļeiropā bieži saistīts ar attīstītu kreditēšanas sistēmu un lielu hipotekāro kredītu izmantošanu mājokļu iegādei.

Latvija šajā sarakstā ierindojas trešajā vietā no beigām, proti, Latvijā mājsaimniecību parāds veido tikai 19,8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Savienībā.