"Zaļzemnieki" nebalsos par atbalstu "airBaltic", bet Saeimā vajadzētu pietikt balsīm

Rīta agrumā Saeimas Budžeta komisijā ierodas naudas nedienu nomāktās nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadība, Finanšu un Satiksmes ministrijas pārstāvji, valdības locekļi. Nedaudz vēlāk arī premjers. Darba kārtībā Latvijas lidsabiedrības iecerētais biznesa jeb faktiski glābšanas plāns.

Valdība prasa Saeimai atļauju rīkoties trijos blokos. Pirmais – pagarināt pavasarī izsniegtā ārkārtas aizdevuma atmaksas termiņu un potenciāli vispār atteikties no šīm saistībām, pārvēršot tās uzņēmuma kapitāla daļās. Otrais – to pašu izdarīt ar valsts rīcībā esošajām obligācijām, arī šo aizdevumu, tā teikt, iemainot pret "airBaltic" akcijām. Trešais –  potenciāli aizdot lidsabiedrībai vēl līdz 30 miljonu eiro obligāciju programmā kopā ar citiem kreditoriem.

Sanāksmes pirmā daļa ilga aptuveni divas stundas, aiz slēgtām durvīm. Pēc tās deputāti atzīst, ka stāsts sarežģīts un nav nekāda prieka pusotru mēnesi pirms Saeimas vēlēšanās nodoties tik politiski jutīgiem jautājumiem.

"Sajūsmas šeit nav. Skaidrs, ka jebkurš lēmums būs nepopulārs – vai tas, ka aviokompānija nonāk kraha priekšā, vai tas, ja jāieliek papildu līdzekļi. (TV3: Saprotu, sliecaties, ka frakcija varētu atbalstīt.) Mēs lemsim frakcijā, šodien frakcijas sēde ir vēlāk. Mēs ļoti gribētu, lai "airBaltic" Latvijai paliek," klāsta Saeimas Budžeta komisijas deputāts Artūrs Butāns (NA).

"Mēs, visdrīzāk, šajā balsojumā balsosim pret. Ir pārāk daudz jautājumu, uz kuriem mums joprojām nav atbilžu," saka Saeimas Budžeta komisijas deputāts Kristaps Krištopans (LPV).

Otra sēdes daļa ir atklāta, lai jau spriestu par konkrētu izvēlēto juridisko risinājumu. Tas būs nevis viens atsevišķs lēmumprojekts, bet gan pavisam jauns tiesību akts – "airBaltic" finanšu stabilizācijas pasākumu likums.

"Tiklīdz tas ir likums, tā patiesībā Saeima visu to atbildību paņem uz sevi. Un ne obligāti ar visiem tiem instrumentiem, kas ir pieejami Ministru kabinetam, lai šādā veidā rīkotos. Es pat šeit saskatītu kaut kādu mēģinājumu mazliet atkratīties no atbildības valdības pusē attiecībā uz tiem turpmākajiem lēmumiem," teic Saeimas Budžeta komisijas deputāts Andris Šuvajevs (P).

Savukārt vēlāk pēcpusdienā premjers Andris Kulbergs (AS) personīgi devās pie saviem koalīcijas partneriem "zaļzemniekiem", kuri bija pauduši skepsi, vai vispār sekot valdības idejiski kopīgai pozīcijai.

Jautāts, vai šim plānam ir balsu Saeimā, Kulbergs saka: "Es nezinu. Es nezinu, jums jāiet prasīt ZZS. Šobrīd es neesmu paspējis veikt pārrunas ar visiem. Mums visiem šī ir pēdējā iespēja iedot "airBaltic" īstenot stratēģisko restrukturizācijas plānu. Tieši un atklāti ir jārunā. Šī iespēja pastāv, pastāv iespēja aviokompānijai lidot. Es uzskatu, ka šī valdība ir izdarījusi visu. Šis ir šobrīd Saeimas lēmums un deputātu lēmums."

"Zaļzemnieki" vēlāk paziņoja, ka nav gatavi atbalstīt palīdzības plānu visā tā pilnībā, proti, iebildumi esot pret iespējamo vēl vienu papildu aizdevumu. Ja viss paliek sajūgts kopā vienā likumā, ZZS balsu neesot.

Vaicāts, kas notiks tālāk, ja "airBaltic" aizies pa skuju taku, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis atbild: "Tad tā tādā gadījumā ir premjera, finanšu ministra un satiksmes ministra atbildība. Mēs esam skaidri norādījuši savu pozīciju par šo papildu iespējamo ieguldījumu no nodokļu maksātāju naudas. Mēs neļausimies šantažēties, lai tā vārdā, lai glābtu uzņēmumu, parakstītos uz papildu nodokļu naudas ieguldījumu."

Izšķirošais balsojums ir paredzēts ceturtdien. Neraugoties uz "zaļzemnieku" potenciālo politisko kurvīti saviem koalīcijas partneriem, visticamāk, Saeimā balsis "airBaltic" glābšanas likumprojektam pietiks. Sagaidāms, ka "par" balsos arī vēl nesenie Satiksmes ministrijas pārraugi "Progresīvie", kuri patlaban ir opozīcijā. Kaut kādus pēdējās nakts pārsteigumus Latvijas politikā gan izslēgt nevar, jo sevišķi tik tuvu vēlēšanām.