Zelta rezervēs Lietuvu apsteidzam par tonnu. Cik bagāti ir pārējie?

Saskaņā ar jūlijā publiskoto informāciju Latvijas zelta rezervju daudzums ir 6,7 tonnas, kas veido 8,9% no valsts kopējām rezervēm.

Jāatgādina, ka pēc pievienošanās eirozonai Latvija 1100 kg zelta nodeva Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Līdz tam, piemēram, 2005. gada jūlijā Latvijas zelta rezerves bija 7,7 tonnas, ierindojot Latviju pat 64. vietā.

Pašlaik Latvija pēc zelta rezervju apjoma ieņem 82. vietu pasaulē, par divām pozīcijām apsteidzot Lietuvu, kurai ir 5,8 tonnas zelta rezervju. Igaunija nav iekļuvusi reitinga simtniekā. Pirms pievienošanās eirozonai ziemeļu kaimiņa rīcībā bija 0,2 tonnas zelta rezervju.

Zelta piecinieks un pārējie

Aktuālajā zelta rezervju saraksta pieciniekā atrodas ASV (8133,5 t zelta rezervju), Vācija (3352,6 t), Starptautiskais Valūtas fonds (2814 t), Itālija (2451,8 t), un Francija (2436,8 t).

Sestajā un septītajā pozīcijā seko attiecīgi Krievija (2329,6 t) un Ķīna (2092,3 t). Salīdzinoši lielas zelta rezerves ir arī Lukašenko režīma pārvaldītajai Baltkrievijai (53,6 t, 50. vieta).

Tikmēr kara plosītā Ukraina ar 27,1 tonnu zelta rezervju ieņem 62. vietu citu valstu vidū.

Turcija ar 428,4 tonnām zelta rezervju ieņem 13. vietu, bet Polijas rīcībā ir 263,4 tonnas zelta (23. vieta).

Somijas rezervēs ir 49 tonnas, Dānijas – 66,5 tonnas, Zviedrijas – 125,7 tonnas zelta.

Aktīvākie uzpircēji un pārdevēji

Kopējais zelta rezervju apjoms simts pasaules valstīs pārsniedz 35 669 tonnas, tai skaitā 10 771 tonna zelta veido eirozonas valstu (ieskaitot ECB) rezerves.

Raksturojot pēdējā laika aktivitātes, Pasaules Zelta padome atzīmē, ka lielākais zelta pārdevējs maijā bija Turcijas Centrālā banka (pārdotas 63 t zelta). Uzbekistānas Centrālā banka pārdevusi 11 tonnas, bet Kazahstāna un Vācija pārdevusi katra pa divām tonnām.

Tikmēr astoņas centrālās bankas maijā palielināja savas oficiālās zelta rezerves. Šajā ziņā līderos ir Polija, kuras rezerves tika papildinātas par 19 tonnām. Gandrīz neatpaliek arī Ķīna (16 t). Krievija savas zelta rezerves audzējusi par 3 tonnām.

Uzziņa: kā veidojās Latvijas zelta rezerves

Latvijas zelta rezerves tika izveidotas Latvijas Republikas pastāvēšanas sākuma gados – 20. gs. 20. un 30. gados – kā nacionālās valūtas vērtības nodrošinājuma pamats, informē Latvijas Banka (LB).

Drošības apsvērumu dēļ starpkaru periodā Latvijas valsts lielāko daļu savu zelta un ārvalstu valūtas rezervju glabāja ārzemēs. Ar Anglijas Banku bija noslēgts līgums, kas noteica, ka pēc Latvijas pieprasījuma zelta stieņi jāatdod atpakaļ.

Piemēram, 1939. gada  sākumā Anglijas Bankā un privātajā bankā Barclay’s Bank Londonā atradās Latvijas zelts 68,3 miljonu latu vērtībā, kamēr uz vietas Latvijā glabātā zelta apjoms bija vien 9 miljonu latu vērtībā.

Okupācijas gados PSRS panāca vienošanos ar Lielbritāniju, kā rezultātā britu valdība Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zelta rezerves pārdeva Anglijas Bankai.

Tomēr pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sarunās ar Londonu izdevās panākt zelta rezervju atgūšanu. 1993. gada 19. martā tika parakstīts Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes līgums par to, ka Lielbritānijas valdība atdos Latvijas Bankai 210 719 919 unču (aptuveni 6.5 t) zelta.

Zelta stieņi reāli palika Londonā, bet Latvijas Republika apmaiņā saņēma naudas aizdevumu 37,6 miljonu latu apjomā, kam par nodrošinājumu bija zelta rezerves Anglijas Bankā. Arī pēc "Brexit" Latvijas zelta rezerves palika Anglijas Bankā.

"Mūsdienās centrālās bankas cenšas neturēt lielus zelta krājumus, jo zelts, kura tirgus ir neliels, nav tik likvīds kā konvertējamās valūtas un tāpēc ir neparocīgāks valūtas nodrošinājums," skaidro LB. "Arī no ekonomiskā viedokļa zelta uzkrāšana nav izdevīga glabāšanas un transportēšanas izmaksu un zemo noguldījuma procentu likmju dēļ."

Tomēr centrālajām bankām tradicionāli ir zelta krājumi, un arī Latvijas Banka negrasās no tiem atteikties.