Zemju atsavināšanai saistībā ar "Rail Baltica" izbūvi šobrīd izlietoti 34 miljoni eiro
Lai gan joprojām nav skaidrības, kā izdosies īstenot vērienīgo "Rail Baltica" projektu, turpinās zemju atsavināšana, kas nepieciešama jauno sliežu izbūvei. Šim mērķim līdz šim izlietoti jau vairāk nekā 34 miljoni eiro. Taču par tiem iegādāta vien piektā daļa no visiem zemes gabaliem, kas jāatsavina "Rail Baltica" vajadzībām. Tāpēc kopējie tēriņi būs krietni lielāki.
Valdība otrdien atbalstīja četru nekustamo īpašumu iegādi, kas nepieciešama "Rail Baltica" dzelzceļa sliežu būvniecībai. Divi zemes gabali atsavināti Ķekavas novadā, pa vienam – Bauskas un Limbažu novadā. Šos īpašumus valsts iegādāsies par gandrīz 74 000 eiro.
Kā norāda vērienīgā projekta īstenotāji, ar zemes iegādi vilcināties nedrīkst, jo tas ir laikietilpīgi un sarežģīti. Viena īpašuma atsavināšanai nepieciešams vismaz pusotrs gads. Bet process var arī krietni ieilgt, kā, piemēram, gadījumā ar tirdzniecības centra "Titāniks" atsavināšanu Rīgas centrā.
"Titānika" objektam aizņēma [laiku] īpašuma vērtēšana, kur viena puse bija novērtējusi savu īpašuma vērtību un īpašnieks nepiekrita. Tika pārvērtēts. Tas aizgāja trīs četru gadu garumā," saka "Eiropas dzelzceļa līniju" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Un, lai gan joprojām nav skaidrības, kā Latvija spēs īstenot daudzmiljardu projektu, arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) uzsver, zemju atsavināšana ir jāturpina un kavēšanās nav pieļaujama.
"Pat, ja šobrīd mums nav un nevar būt pilna skaidrības par finansējumu, jo tas būs atkarīgs arī no nākotnes Eiropas Savienības budžeta sarunām. Bet mums ir ļoti svarīgi, lai tajā brīdī, kad līnijas būvdarbiem ir pieejams finansējums, mēs varam šo finansējumu izmantot. Līdz ar to šajā gadījumā projektēšanas noslēgšana un zemju atsavināšana ir šis kritiskais priekšnosacījums, lai mēs varam sekmīgi pretendēt arī uz tālāku finansējumu būvdarbiem," saka Briškens.
Turpretī "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) lēmumu turpināt atsavināt īpašumus vērtē ļoti skeptiski. Tas tāpēc, ka šobrīd joprojām neatbildēti palikuši ļoti būtiski jautājumi.
"Es domāju, numur viens, ir skaidrība, kāda trase tiek izvēlēta, kā tā tiek finansēta. Un nofiksējam – nekādas izmaiņas tālāk. Nofiksētas caur trīs Baltijas valstu premjeriem. Ja tas netiek izdarīts, katrs nākamais satiksmes ministrs, kas nāks ar savām idejām, savām "spalvainajām" domām, var visu šo pamainīt. Jābūt skaidrai fiksācijai," saka Kulbergs.
Kā norāda projekta ieviesēji, jauno sliežu izbūvei kopumā nepieciešams atsavināt aptuveni 2300 zemes gabalus. No tiem valsts atpirkusi ap 450 īpašumiem, kas ir tikai piektā daļa. Un tas ir ne vien laikietilpīgs, bet arī dārgs process. Zemju iegādei līdz šim jau izlietoti 34,5 miljoni eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
