Uz saturu

Izglītības un kultūras darbinieki ceļ trauksmi – steigā grib likvidēt Latviešu valodas aģentūru

Vairāk nekā simt izglītības un kultūras darbinieku ir iesnieguši aicinājumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam rīkoties, lai nereorganizētu Latviešu valodas aģentūru, liecina publiski izplatītais aicinājums.

2024. gada 19. jūnijā 19:35

Aicinājuma parakstītāji informē, ka 2024. gada 18. jūnijā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas telpās izziņota Latviešu valodas aģentūras reorganizēšana. Viņi norāda, ka realitātē plānotā reorganizācija nozīmētu likvidēt vadošo valsts pārvaldes iestādi, kas atbildīga par valodas politiku valstī.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viena no aicinājuma parakstītājām, zvērināta advokāte, tiesību zinātņu doktore Kristīne Jarinovska dalījās portālam "tv3.lv" ar fotoattēliem, kuros fiksēta daļa no otrdien Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā Latviešu valodas aģentūras darbiniekiem rādītās prezentācijas.

Prezentācijas informācija liecina, ka Latviešu valodas aģentūras reorganizēšana plānota mazāk nekā mēneša laikā – proti, līdz 16. jūlijam. Līdz šim datumam plānots, ka Ministru kabinetā tiks pieņemts reorganizēšanu apstiprinošs lēmums. Latviešu valodas aģentūras vietā, kopā arī citām Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošām iestādēm, tiktu izveidota jauna iestāde – Valsts izglītības satura un inovāciju aģentūra.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā trešdien, 19. jūnijā, publicēta informācija, ka Latvijā iecerēts stiprināt "valsts pakalpojuma kvalitāti bērnu, jauniešu un pieaugušo talantu attīstībai".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šo ieceri plānots uzticēt jaunizveidojamai aģentūrai – Valsts izglītības satura un inovāciju aģentūrai. To veidos, reorganizējot Valsts izglītības attīstības aģentūru un Latviešu valodas aģentūru.

Ministrija kategoriski noraida nozarē strādājošo sašutumu par plāniem likvidēt Latviešu valodas aģentūru, jo tādējādi tiks mazināta latviešu valodas politikas kā atsevišķas politikas loma valstī. Ministrija uzsver, ka jaunā aģentūra pavēršot plašāku pieeju resursiem valsts valodas politikas stiprināšanai. Piemēram, ministrija norāda, ka Valsts izglītības satura un inovāciju aģentūra būs vienas pieturas aģentūra, kurā tiks saglabātas VIAA, VISC, LVA pamatfunkcijas, kā arī tiks ieviestas inovācijas, koncentrēti cilvēkresursi, izmantota mūsdienīga pārvaldība, to skaitā mākslīgā intelekta risinājumi.

Sarunā ar "tv3.lv" viena no "trauksmes cēlējām", zvērināta advokāte Kristīne Jarinovska uzsver, ka, likvidējot Latviešu valodas aģentūru, tiek pateikts – valsts valodas politika vairs nebauda tieši tādu pašu statusu kā iekšlietu politika, aizsardzības politika. "Tas pēc būtības nozīmē, ka Izglītības un zinātnes ministrija pasaka – valsts valoda nav politiski nepieciešama. Samazinās aizsardzības līmenis, piemēram, pret Krievijas Federācijas organizētiem uzbrukumiem. Aģentūra bija galvenā aizsarglīnija, kas pastāvēja, aizsargājot valodas statusu," telefonintervijā norādīja Jarinovska.

Arī kopīgajā vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam, aicinājuma iesniedzēji aicina rīkoties, lai nepieļautu valsts valodas politikas statusa pazemināšanu tikai līdz apmācībai imigrantiem un mācīšanai skolā. Iesniedzēji aicina rīkoties, lai nepieļautu Latviešu valodas aģentūras reorganizēšanu citā iestādē vai likvidēšanu, kā arī atbilstoši Satversmes 20. pantam sasaukt Saeimas sēdi par šo lietu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latviešu valodas aģentūras atrašanās vieta Meistaru ielā 1o

Aicinājuma parakstītāji norāda, ka latviešu valoda tiek nostiprināta kā vienīgā valsts valoda. Tā Latvijas Satversmē atzīta par vienu no Latvijas augstākajām pamatvērtībām. Tādējādi Latviešu valodas aģentūrai ir gan tiesiskā, politiskā, sociolingvistiskā, kā arī simboliskās mijiedarbības loma. Sevišķi pašreizējos ģeopolitiskajos un drošības apstākļos, norāda aicinājuma parakstītāji.

Aicinājumu Valsts prezidentam rīkoties parakstījuši tādi sabiedrībā zināmi kultūras un izglītības darbinieki, kā profesore Janīna Kursīte-Pakule, pētniece Ieva Kalniņa, literāts Vents Zvaigzne, valodniece Evelīna Zilgalve,  zvērināta advokāte, tiesību zinātņu doktore Kristīne Jarinovska, dzejniece Liāna Langa, žurnāliste Elita Veidemane, profesore Ina Druviete, profesors Valdis Segliņš, izglītības vadītāja Zane Kažotniece-Džoisa, pedagoģe Dace Anstrate, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, vēsturnieks Māris Mičerevskis, pedagoģe Samanta Kavrusa-Vecmane, muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, dzejnieks Arturs Punte. Kopā 180 parakstītāji.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm