LVĢMC skaidro, kādēļ augustā pasliktinājās gaisa kvalitāte

Kas ir piesārņojuma avots?

Piesārņojuma epizode saistīta ar pārrobežu piesārņojumu – galvenais putekļu avots šoreiz ir galējos Eiropas dienvidaustrumos, pat jau Āzijā – Krievijas sausajos dienvidu rajonos starp Melno jūru un Kaspijas jūru, arī Gruzijā. Daļa no piesārņojuma atnesta no Ukrainas, pāri kurai šī gaisa masa virzījās, putekļu avots ir aktīva kara darbība un ar to saistīti ugunsgrēki, ko var redzēt Eiropas Ārkārtas situāciju vadības centra rīkā EFFIS.

Daļu no piesārņojuma veido arī lokāli radīti putekļi. Viduvējs GKI Latvijas lielākās pilsētas tiek novērots no 15. augusta ar kulmināciju 24. augustā.

Ilgstoša karstuma un sausuma apstākļos vērojama situācija, kad ienākošais pārrobežu un vietējais piesārņojums tiek vairākkārt atkārtoti pacelts gaisā, autotransportu riepu un vēja erozijas ietekmēts. Aizvadītās nakts pērkona negaiss, kas virzījās pāri Rīgai, īslaicīgi attīrīja gaisu, tomēr nedēļas izskaņā gaidāms sauss un skaidrs laiks, kura ietekmē putekļi atkal var nonākt gaisā.

Kārtējais karstuma vilnis turpināsies līdz pirmdienai – jaunnedēļ laiks kļūs vēsāks, gaidāms lietus. Meteoroloģiskajai situācijai mainoties, sagaidāma ievērojama gaisa kvalitātes uzlabošanās.

Karstuma viļņu un ilgstošā sausuma apstākļos palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti var regulāra ielu laistīšana ar pietiekami lielu ūdens daudzumu, tādējādi preventīvi samazinot vietējā piesārņojuma ietekmi. Ilgtermiņa risinājumi ir plaša apzaļumošana un jaunu strūklaku ierīkošana.ne

Kāpēc gaisa kvalitāte ir sliktāka, kā prognozēts?

LVĢMC Monitoringa daļas speciālisti ikdienā seko līdzi vairāku modeļu prognozēm. Ne vienmēr prognozes atbilst realitātei – tās var būt gan pārspīlētas, gan arī nepietiekami novērtētas. Kaut arī Rīgas pašvaldības modeļa RigaAirText aprēķinos prognozētā gaisa kvalitāte nebija tik pat slikta, kā novērojām, modelis savu galveno funkciju – ir izpildījis.

Valsts gaisa kvalitātes novērojumu tīkla operatīvo datu tehniskā validācija tiek īstenota 24/7 režīmā.

Kāpēc Valsts tīkla novērojumu dati nesakrīt ar Rīgas pašvaldību stacijām un mazām privātām stacijām?

Mērījumu rezultātus, pirmkārt, nosaka tas, ka Rīgas pašvaldība veic mērījumus, izmantojot citas mērījumu metodes. Otrkārt, stacijas atrodas atšķirīgās vietās. Mērījumu rezultātus ievērojami ietekmē analizatoru galvu ģeometrija, caurplūstoša gaisa apjoms, kā arī lokālie apstākļi. 2022. gadā modernizējot Valsts gaisa kvalitātes monitoringa tīklu cieto daļiņu PM10 un PM2.5 mērījumiem tika dota priekšroka analizatoram, kura pamatā ir analīzes metode, ko pielieto lielākā daļa Eiropas Nacionālo gaisa kvalitātes monitoringa tīklu operatoru.

Kaimiņvalstīs (Lietuvā un Polijā), kuras arī bija pakļautas pārrobežu piesārņojumam, tika novērotas līdzīgas koncentrācijas. Eiropas nacionālo monitoringa tīklu ievāktie dati pieejami Eiropas Vides Aģentūras Gaisa kvalitātes indeksa portālā.

Mazo jeb privāto staciju datu attēlošanas rīki nesatur nepieciešamo informāciju datu ticamības novērtēšanai, tāpēc to dati ir uzskatāmi par indikatīviem – nav zināmas, kādas novērojumu metodes tiek lietotas, kā tiek īstenota datu kvalitātes kontrole, kur pieejami ilgtermiņa dati, kā arī kas ir atbildīgs par stacijām.

Tas, ka tagad novērojam augstākas koncentrācijas nekā pieraduši, nenozīmē, ka piesārņojums radies pēkšņi, vai ka gaisa kvalitāte kļūst arvien sliktāka. Ar modernu aparatūru piesārņojumu iespējams nomērīt precīzāk, efektīvāk un operatīvāk.