Administratīvi teritoriālo reformu apstrīdējušas 13 pašvaldības

Politiķu virzīto administratīvi teritoriālo reformu jau no tās apspriešanas sākuma pavadīja plaši vietvaru protesti. Daudzas pašvaldības vēl pirms galējā Saeimas balsojuma taisnību solīja meklēt visās iespējamajās institūcijās un daudzas savu apņēmību ir pildījušas.

Satversmes tiesā administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ir apstrīdējušas šobrīd 13 novadu domes. Pēc 11 pieteikumiem ir ierosinātas lietas.

Vēl viens pieteikums patlaban tiek vērtēts, bet viena sūdzība – no Alsungas novada – noraidīta argumentācijas trūkuma dēļ. Uz tiesu devušās domes no visām Latvijas pusēm. Novadu neapvienošanu cer panākt gan Carnikava un Salacgrīva, gan Varakļāni, Rugāji un citas pašvaldības.

Visbiežāk savos iesniegumos vietvaras paužot pretenzijas par, viņuprāt, ignorētajiem labas pārvaldības principiem, kā arī skopajām diskusijām ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem.

Kā vieni no pēdējiem Satversmes tiesā vērsušies Rundāles pārstāvji. Novada vadītājs neredz, kādus papildu ieguvumus varētu dot plānotā apvienošana ar Bausku, jo sadarbība ar kaimiņiem jau tagad esot laba.

"Pašlaik mums notiek ļoti laba sadarbība gan ar apvienojamajiem novadiem, gan citām pašvaldībām, gan zemgalas plānošanas reģiona ietvaros un mēs ļoti efektīgi atrodam veidu kādas funkcijas kopīgi varam atrisināt," norāda Satversmes tiesas pārstāve Ketija Strazda.

Viņaprāt ne atbildīgā ministrija, ne kāds cits nav spējis pierādīt, ka Rundāles novads neizpilda kādas no likumā noteiktajām funkcijā. Arī ekonomiskās darbības rādītāji novadā esot labi.

"Augšup ejas rādītāji, gan attīstības indekss, gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieauguma līmenis notiek straujāk, nekā šajos bauskas un vecumnieku novadā. Praktiski nav nekādu argumentu, kādā veidā tiks uzlaboti šie pakalpojumi vai labklājība mūsu iedzīvotājiem," pauž Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Tv3 ziņu sastaptie rundālieši uzskata, ka viss nepieciešamais viņiem jau tiek nodrošināts. Lai gan konkrētas pretenzijas pret apvienošanos ar Bausku iedzīvotāji nosaukt nevarēja, vairums bija kategoriski pret gaidāmajām izmaiņām.

"Prasīju pabalstu – Bauskā man pateica nav un nedod neko, bet te dod. Es tur gadu vairāk dzīvoju, kad māsa nomira viena tur, un nekāda labuma tur nav," saka iedzīvotāja Tamāra.

"Medicīna tepat, aptieka tepatās, veikaliņš tepat, darbavieta man arī tepatās," norāda iedzīvotāja Velta.

Daļa konsultāciju ar iedzīvotājiem pandēmijas dēļ tika atlikta vai notika attālināti un arī Saeima galējo lēmumu par reformas īstenošanu pieņēma tiešsaistē. Satversmes tiesa sola, ka šis būs viens no vērtējamajiem aspektiem.

Šo lietu ietvaros Satversmes tiesa vērtēs labas likumdošanas principu, kura tvērumā ietilpst arī Saeimā notikušo debašu vērtēšana.

Pirmās lietas sagatavošanas termiņš ir 16.decembris, tādēļ tikai gada izskaņā būs zināms, kad tiesa lems par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu, kad lietas izskatīšanu sāks pēc būtības.

Pirmie nolēmumi varētu būt nākamā gada vidū, kas nozīmē, ka pastāv iespēja tiesas spriedumus sagaidīt vai nu īsi pirms, vai pat pēc vēlēšanām jauno domju robežās.