Agresija pret mediķiem: aicina grozīt likumu, lai vardarbīgajiem pacientiem un viņu tuviniekiem varētu piemērot bargākus sodus
Mediķi arvien biežāk saskaras ar agresīviem pacientiem vai viņu tuviniekiem. Verbāli uzbrukumi, kas nereti pārvēršas arī fiziskā aizskaršanā, nu jau notiek tik bieži, ka Latvijas mediķu organizācijas lēmušas vērsties pie atbildīgajām ministrijām, aicinot grozīt likumu, lai turpmāk sodi tiem, kuri uzbrūk viņu kolēģiem, būtu bargāki.
Viens no pēdējā laika skaļākajiem uzbrukumiem mediķim pērn novembrī noticis Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Pēc tam, kad kādai intensīvās terapijas ārstei ģimenei bija jāpaziņo par viņu tuvinieka nāvi, kāda sieviete sāka mediķi žņaugt un sist, nodarot miesas bojājumus, kuru ārstēšanai bija nepieciešama pat hospitalizācija.
Gaiļezera slimnīcā uzsver, šis ir tikai skaļākais gadījums – uzbrukumi medicīnas personālam ir liela, nereti noklusēta problēma. Un situācija labāka nekļūst – arvien vairāk cilvēku uzskata, ka uz medicīnas darbiniekiem drīkst kliegt vai savu neapmierinātību izrādīt fiziski aizskarot.
"Ar vardarbību pret ārstniecības personālu mēs saskaramies katru dienu un nakti. Un diemžēl arī fiziskā vardarbība slimnīcā nav retums, un visu laiku šie gadījumi turpinās. Problēma ir, ka cilvēki uzskata, ka var atļauties vairāk, nekā likums viņiem atļauj, bet sodi ir neadekvāti," saka Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Arī par uzbrukumu slimnīcas intensīvās terapijas ārstei policija lēma ierosināt vien administratīvo pārkāpuma procesu, kas nozīmē, ka pāridarītāja var tik cauri vien ar pirksta pakratīšanu. Tādēļ virkne veselības organizāciju rosina mediķu aizskārējus sodīt bargāk.
"Ja mēs skatāmies tieši uz jaunajiem ārstiem, tad tas ir katrs sestais, katrs septītais, kas ir saskāries tieši ar fizisku vardarbību, kas jau nozīmē kādu grūdienu, spļāvienu, sitienu. Ārsti šādā vidē jūtas nedroši, nepasargāti. Tas ietekmē gan to, kā viņi jūtas ikdienā, iespējams, ietekmē sniegto ārstniecības pakalpojumu," norāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidents Jānis Vētra.
Nozares ieskatā viens no risinājumiem varētu būt likuma grozīšana – nosakot, ka uzbrukums ārstniecības personai ir krimināli sodāms pārkāpums.
"Proti, ierosinājums ir uzbrukumu mediķim pielīdzināt kā uzbrukumu valsts amatpersonai. Šādā veidā arī paaugstinot tos sodus, paaugstinot to bardzību, kas, cerams, to neapdomību un agresiju pret mediķiem varētu mazināt," saka Vētra.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) mediķu sāpi saprot un atzīst, ka arī pašam par to ir zināms. Viņš gatavs ideju par sodu palielināšanu vērtēt, vienlaikus rosinot ieviest arī citus mehānismus, kā ārstus pasargāt – ieviest videokameras, ieguldīt arī mācībās, lai darbinieki zina, kā potenciālā konflikta brīdī pareizi rīkoties.
"Par šo jautājumu mēs domāsim un strādāsim, gan mācības, gan kaut kādas ierīces. Un nākamais jautājums, protams, vai ir nepieciešami kaut kādi sodi, lai cilvēki domā, ka nevar arī uzvesties pilnīgi brīvi. Un te ir juristiem jāstrādā, jo ir jāsabalansē ārstu un pacientu tiesības," teic Abu Meri.
Tikmēr Austrumu slimnīca jau gatavojas ieviest dažādus jauninājumus, lai savus darbiniekus pasargātu – tuvāko mēnešu laikā testa režīmā mediķiem līdzīgi kā likumsargiem plānots pie apģērba piestiprināt videonovērošanas kameras, tāpat noritēs sarunas ar policiju par iespēju Austrumu slimnīcā viņiem dežurēt diennakti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
