"airBaltic" atļauja apkalpei rādīt tetovējumus – retums nozarē. Cik stingri noteikumi ir citur?
Lidmašīnās salona apkalpe pirmoreiz parādījās pirms vairāk nekā 100 gadiem, un jau kopš sākta gala lidsabiedrības noteikušas īpašus, dažbrīd pat šķietami absurdus kritērijus attiecībā pret darbinieku izskatu. Tomēr pēdējo divu trīs gadu tendence rāda – laiki mainās, un līdzi tiem arī aviosabiedrību iekšējā politika. Pārmaiņas tiešā veidā ietekmējusi arī pandēmija.
Atskatoties vēsturē – kādas savulaik bijušas lidsabiedrību prasības topošajiem stjuartiem, piemēram, 1936. gadā sievietēm, lai pretendētu uz lidmašīnas apkalpes darbinieces vietu, bija jāsver no 45 līdz 53 kilogramiem, jābūt 152 līdz 162 centimetrus garām un vecumā no 20 līdz 26 gadiem, vēsta "’The Guardian’’.
1966. gadā jau parādās nedaudz citādākas prasības – sievietei jābūt ar vidusskolas diplomu un neprecētai (varēja pieteikties atraitnes vai šķirtenes bez bērniem), 20 gadus vecas (nākotnes darba perspektīvām izskatīja arī 19 gadu un 6 mēnešu vecu sieviešu pieteikumus). Garums varēja būt robežās no 157 līdz 175 centimetriem, bet svars no 47 līdz 61 kilogramam. Arī redzei bez brillēm bija jābūt labai.
Jānorāda, ka arī mūsdienās lielākajā daļā lidsabiedrību joprojām ir konkrētas prasības attiecībā pret lidmašīnu salona darbinieku izskatu – lielākoties tiem jābūt auguma robežās no 157 līdz 188 centimetriem, kam jābūt proporcionālam cilvēka svaram.
Tomēr pēdējos gados redzama tendence – lidsabiedrības savu iekšējo politiku attiecībā pret darbinieku izskatu pārskata un maina.
Pārmaiņas aviācijas nozarē diktē pandēmijā zaudēto darbinieku iztrūkums
"’The Washington Street Journal’’ (WSJ) lēš, ka pārmaiņas aviācijas nozarē notiek, mainoties klientu vēlmēm, darbiniekiem cenšoties paust savu individualitāti un lidsabiedrībām mēģinot aizpildīt pandēmijas laikā radušos darbinieku iztrūkumu. Trūkstošo darbinieku rindu aizpildīšana gan nav vienkārša, jo pret stjuartiem ir ārkārtīgi plašas prasības, tostarp peldētprasme, zināma fiziskā izturība, augsta stresa noturība u. tml.
Taču lidsabiedrību politikas maiņa attiecībā pret stjuartu izskatu varētu paplašināt potenciālo kandidātu loku un padarīt darbu pievilcīgāku jau esošajiem darbiniekiem, WSJ norāda Braiens Terijs, konsultāciju uzņēmuma "’Deloitte’’ globālās aviācijas vadītājs.
"’Aviokompānijas vēsturiski izmantojušas savas kompensāciju paketes nefinansiālās daļas, piemēram, lidojumu un citas priekšrocības, lai piesaistītu talantus, bet tas darbiniekiem kļūst arvien mazāk svarīgi,’’ skaidro Terijs. "’Viņi tagad meklē, kā uzlabot un modernizēt savu darbinieku vērtību piedāvājumu.’’
Terijs WSJ arī norāda, ka dažām aviokompānijām joprojām ir nepieciešami tradicionālāki formas tērpi, lai tie atbilstu noteiktu tirgu sabiedrības normām un klientu vēlmēm. Tomēr lielākā daļa, visticamāk, nākamajos gados zināmā mērā mīkstinās savus standartus, neatkarīgi no tā, kur lidsabiedrības ir bāzēta.
"’Trajektorija ir viena. Daži vienkārši pārvietojas ātrāk nekā citi,’’ teic Terijs.
"’airBaltic’’ viena no retajām lidsabiedrībām ar brīvāku ārējā izskata politiku
Jau vēstīts, ka Latvijas nacionālā lidsabiedrība "’airBaltic’’ nesen mainījusi tās formas tērpu noteikumus, lidmašīnas apkalpes locekļiem, pilotiem un virszemes apkalpošanas darbiniekiem turpmāk darba laikā ļaujot atsegt lielāko daļu tetovējumu, atklāt pīrsingus un izpausties ar matu sakārtojumu. Vienlaikus kakla, sejas un galvas, kā arī potenciāli aizvainojošiem tetovējumiem pienākumu pildīšanas laikā joprojām jābūt aizsegtiem.
Kā "’tv3.lv’’ stāsta vecākais stjuarts un stjuartu grupas vadītājs Ivars Ķivilītis, "’airBaltic’’ savās inovācijās dažādā ziņā ir priekšā citiem konkurentiem, un šis jauninājums bijis vien nākamais loģiskais solis uzņēmuma attīstībā. "’Mēs tomēr vēlamies 21. gadsimtā [turpināt] augt, un lai cilvēkiem būtu iespēja parādīt kaut kādu savas personības daļu.’’
Taujāts, vai arī darbinieki iepriekš izteikuši vēlmi mainīt šos noteikumus, Ķivilītis norāda, ka galvenais pārmaiņu iemesls tomēr bijusi iešana līdzi laikam. Savukārt no personāla iepriekš izskanējuši vien jautājumi par iespējām izvērsties, piemēram, manikīra dizainā.
Kā stjuarti vērtē jaunos formastērpu noteikumus? Daudz atsauksmju vēl nav saņemtas, jo paziņojums par pārmaiņām ir pavisam nesens, tomēr ienākušās rāda – cilvēki ir ļoti priecīgi, ka tiešajos darba pienākumos varēs būt kaut mazliet brīvāki.
Ķivilītis arī pastāsta, ka "’airBaltic’’ savos atvieglotajos nosacījumos attiecībā pret apkalpes darbinieku ārējo izskatu ir vieni no retajiem starp visām pasaules aviokompānijām. Cik daudz brīvāk domājošu uzņēmumu pasaulē ir, viņam nav zināms, tomēr "’tā noteikti nav izplatīta prakse lidsabiedrību vidū. Pārsvarā šis jautājums pasaulē ir ļoti konservatīvs.’’
Būtiskas pārmaiņas aviācijā vērojamas vien pēdējos gados
"airBaltic" lēmums mainīt formas tērpu noteikumus nācis salīdzinoši drīz pēc tam, kad par līdzīgu nolēmumu paziņoja Lielbritānijas lidsabiedrība "Virgin Atlantic". Tā šā gada 31. maijā nāca klajā ar ziņām, ka atvieglojusi aizliegumu stjuartiem darba laikā atklāt lielāko daļu savu tetovējumu. Sejas un kakla tetovējumi joprojām ir jāaizklāj, taču uzņēmuma pārstāvji norādījuši, ka arī šie noteikumi varētu tikt pārskatīti, vēsta WSJ. Jāpiebilst, ka uzņēmums 2019. gadā jau atcēla noteikumus, kas paredzēja – salona apkalpei obligātā jāuzklāj grims un sievietēm jāvalkā svārki.
Pēdējo divu gadu laikā arī "’Alaska Airlines’’ un "’United Airlines’’ ļāvušas saviem stjuartiem darba laikā atrādīt tetovējumus, kā arī gan vīrieši, gan sievietes stjuarti darbā var ierasties ar lakotiem nagiem, uzklātu grimu, auskariem un deguna pīrsingiem, izlaistiem matiem; vēl ieviests dzimumu neitrāls apģērbs. Tāpat "’Aer Lingus’’ (Īrija) un "’Japan Airlines’’ mīkstinājuši līdz šim stingros nosacījumus, kas paredzēja, piemēram, obligātu augstpapēžu apavu un svārku valkāšanu sievietēm.
Savukārt citas aviokompānijas ieviesušas dzimuma neitrālus formas tērpus, domājot par darbinieku komfortu. Piemēram, "’Virgin Australia’’ šā gada jūnijā savus darbiniekus "’aprīkoja’’ ar sportisku jaku un vesti, bet "’VivaAerobus’’ (Meksika) pērnā gada decembrī formastērpam pievienoja tenisa apavus.
Divas aviokompānijas, kas darbu uzsāka pandēmijas laikā, – "’Play’’ (Islande) un "’ITA Airways’’ (Itālija) – formastērpu džemperus un bikses nodrošina gan stjuartiem vīriešiem, gan sievietēm. Bet Dienvidkorejas iekšzemes lidsabiedrība "’Aero K Airlines’’ jau 2020. gadā formas tērpu papildināja ar sporta apaviem un T-kreklu.
Tomēr ne visas aviokompānijas maina savu iekšējo politiku attiecībā pret stjuartu ārējo izskatu. Piemēram, "’Singapore Airlines’’ sieviešu apkalpe joprojām valkā tradicionālos formas tērpus, kas ir kompānijas standarts jau kopš 1968. gada, un uzņēmums savu ģērbšanās politiku neplāno mainīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
