"airBaltic" turpina grimt finanšu bedrē: kaimiņi nesteidz investēt, bet obligācijām biržā atlaide
Arvien tumšāki mākoņi velkas ap Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic". Valdības piedāvājums Lietuvai un Igaunijai investēt uzņēmumā pagaidām dzirdīgas ausis negūst, savukārt finanšu tirgos diezgan skarbs novērtējums par lidsabiedrības stāvokli. Uzņēmuma izdotos parāda vērtspapīrus jeb obligācijas biržā tirgo ar prāvu atlaidi.
"Kā slīcēja ķeršanās pie glābšanas riņķa!" – tā gada sākumā raksturoja noslēgto darījumu ar Vācijas aviomilzi "Lufthansa" par investīcijām Latvijas lidsabiedrībā "airBaltic". Vienošanās paredz, ka vācieši iegulda 14 miljonu eiro, pretim saņemot 5-10% mūsu uzņēmuma akciju atkarībā no tirgus novērtējuma, "airBaltic" izejot biržā. "Lufthansa" kā sava veida uzticības apliecinājums šim procesam.
Privātajiem investoriem plānots atdot kontroli pār "airBaltic", bet vienlaikus piesaistīt vairākus simtus miljonus eiro, lai kaut daļēji atbrīvotos no enkura lidsabiedrības kaklā – izdotajām obligācijām jeb, vienkāršāk sakot, paņemtajam 380 miljonu aizņēmumam ar milzu 14,5% likmi gadā.
Piesaucot nelabvēlīgus tirgus apstākļus, iziešana biržā vairākkārt atlikta, un tagad uz tādiem pašiem nosacījumiem kā "Lufthansa" piedāvāts investēt arī lietuviešiem un igauņiem. Ieguldījumu eksperts Kārlis Purgailis akcentē, ka vēl 14 miljonu no viena vai pat abiem kaimiņiem gan neko "airBaltic" nemainītu.
"Drīzāk tiek meklēts tāds stratēģisks partneris, kuram jāpieņem lēmums, vai viņi grib šajā putrā iesaistīties un palīdzēt Latvijai šo finanšu problēmu atrisināt nākamajos periodos. "airBaltic" finanšu situācija saglabājas ļoti smagā stāvoklī. Patiesībā kompānija grimst arvien dziļāk finanšu bedrē."
"Nē, paldies!" – tā īsumā varētu raksturot igauņu atbildi piedāvājumam investēt. Lietuvieši esot lūguši papildu informāciju, bet eksperts prognozē, ka arī viņiem varētu nebūt liela interese. Vismaz šobrīd.
"[TV3: Es pieņemu, ka neizklausās ļoti pievilcīgi, ka var samaksāt 14 miljonus eiro, lai pēc tam palīdzētu glābt uzņēmumu.] Principā tā sanāk, jā! Par to dabūt 10% no uzņēmuma, kura mājas tirgus tā jau ir visa Baltija."
Satiksmes ministrs gan plinti krūmos vēl nemet, gatavs turpināt sarunas ar par iespējamām investīcijām arī vēlākos posmos. Kas interesanti, vienlaikus ar oficiālo piedāvājumu izziņošanu kaimiņiem valdība arī lēma mainīt "airBaltic" darbības stratēģisko mērķi, izņemot no tā izplešanos tirgos ārpus Latvijas.
"[TV3: Tā nav daļa no sarunu taktikas? Skaļš vārds, bet pašantažēt kaimiņus, ka var jau arī nelidot no viņiem.] Es domāju, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas puse šo izmaiņu stratēģiskajos mērķos ir pamanījusi. Ir pamanījuši, ka mēs esam uzsvēruši tieši Rīgas lidostas attīstību. Protams, šādas nianses tie pamanītas. Izšķiršanās, brīdis, kad mēs uzdodam jautājumu. Vēlāk mēs neuzdosim jautājumu. Tie būs mūsu stratēģiskie mērķi, mūsu izšķiršanās, kā mēs attīstīsimies, ja [viņi] izlems nepiedalīties."
Nākamais investēšanas logs jau būtu, izejot biržā. Joprojām gaida piemērotus apstākļus, tikmēr lidsabiedrības finansiālā situācija neuzlabojas.
Iespējas noteikt, ko tad īsti finanšu tirgi domā mūsu nacionālo aviokompāniju ir samērā ierobežotas, bet kaut kādu priekšstatu var sniegt jau piesaukto "airBaltic" obligāciju vērtība biržā. Tas, ka tās jau var nopirkt ar kādu 8% atlaidi, faktiski jau nozīmē, ka ienesīgums ir ap 18%.
Pirmkārt, ļoti augsts rādītājs, pamats runāt, ka finanšu tirgos pastāv bažas, vai vispār šīs saistības tiks izpildītas. Otrkārt, obligācijas ir vismaz daļēji nodrošinātas ar ķīlu. Finanšu tirgu viedokli par potenciālu Latvijas lidsabiedrību akciju iegādi varētu būt vēl pesimistiskāks.
Nākamais atskaites punkts "airBaltic" stāstā gaidāms augustā, kad izziņos pirmā pusgada finanšu rezultātus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
