14 miljoni neko nemainītu. Kādēļ Igaunija nesteidzas pēc "airBaltic" akcijām?
Igaunijas valdības lēmums par 14 miljoniem eiro nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas ir simbolisks neuzticēšanās solis, tā portālam "tv3.lv" komentēja ekonomists Guntars Vītols.
Kā ziņots, Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nepirkt "airBaltic" akcijas. Lēmums pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa, un tās finansiālā situācija joprojām ir problemātiska.
"Šie 14 miljonu eiro "airBaltic" stāvoklim neko nepalīdz, tikai nedaudz pavel uz priekšu to, ko es sauktu par agoniju," portālam "tv3.lv" komentēja Vītols.
Ekonomists skaidroja, ka "14 miljonu eiro nav izvēlēti nejauši."
"Eiropas Savienības konkurences rāmējums nosaka, ka valdības nedrīkst pa tiešo subsidēt avioindustriju. Tas, ko valdība var darīt – ieguldīt tirgus cenu, paralēli neradot priekšrocību. [..] Arī mūsu valdība ir pateikusi, ka šajā gadījumā tā summa drīkst būt tik pat liela. Tā kā "Lufthansa" ir privātais un iedeva šo summu, tad tagad mēs jebkurai valdībai varam paprasīt šos 14 miljonus, ko ieguldīja privātais," norādīja Vītols.
Ekonomists uzsver – 14 miljoni eiro nav liela summa, aptuveni tik mēnesī "airBaltic" izmaksā degviela.
"Pat, ja šie 14 miljonie ir ienāktu, summa ir niecīga, un neko neatrisina, tāpat ir nepieciešami tie 300 miljoni eiro, lai kompānija restartētos," piebilda ekonomists.
Kopumā gan ekonomists ieceri arī citām valstīm investēt aviokompānijā vērtē, kā labu, tomēr Igaunijas lēmumu skaidro kā šādu soli: vispirms "airBaltic" attīstībā jāatrod nepieciešamie 250-300 miljoni eiro, ko aviokompānija cer iegūt, īstenojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).
"Igauņi saka tā – vispirms tieciet galā ar to, un tad mēs varētu, iespējams, piedalīties. Priekš kam viņiem tagad vienkārši iemest 14 miljonus un skatīties, kā tā kompānija, nu, faktiski sabrūk. [..] Viņi rīkojas racionāli, nepiesakās vicināt karogu kopā ar mūsu valdību," piebilda ekonomists.
Noskaties: Finansiālā bedre ir diezgan dziļa. Saeimā briest pārliecība, ka "airBaltic" vajadzēs vēl naudu
Lietuva vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai pirks "airBaltic" akcijas. Vītols uzskata, ka lietuvieši rīkosies līdzīgi kā Igaunija.
"Domāju, ka viņi pateiks līdzīgi – vispirms sakārtojiet, lai mēs redzam, ka aviokompānija vēl dzīvos divus, tris gadus, un tad mēs nopietni apsēdīsimies pie galda," piebilda ekonomists.
Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss TV3 Igaunijā skaidroja, ka lēmums tagad nepirkt akcijas pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa, nav skaidrības par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un lidsabiedrības finansiālā situācija joprojām ir problemātiska.
"Sarunas par šo jautājumu ir bijušas jau kopš pavasara, ka Latvija izteiks piedāvājumu gan Igaunijai, gan Lietuvai. Tagad šis piedāvājums beidzot ir pienācis konkrētā formā, taču laika rāmis ir ļoti īss un joprojām ir daudz neskaidrību attiecībā uz "airBaltic" darbību, tāpēc šobrīd mēs investēt negrasāmies. Tomēr, ņemot vērā, cik svarīgs partneris mums ir "airBaltic", mēs turpinām cieši sadarboties ar viņiem arī caur Tallinas lidostas attīstību," teica ministrs.
Jau ziņots, ka Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien, 30.jūnijā, atļāva "Lufthansa" iegādāties 10% "airBaltic" akciju. Darījumu varētu pabeigt divu mēnešu laikā, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
