Aizvien daudz neskaidrību. Cik gatavas krīzes situācijām ir Latvijas pašvaldības un aizsardzības industrija?
Kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, pagājuši trīs gadi. Tas ir arī periods, kurā Latvija intensīvāk un mērķtiecīgāk sākusi strādāt pie savu spēju kāpināšanas rīcībai dažādu, īpaši militāra, apdraudējumu gadījumā. Pašvaldības šajā periodā patiesi ir kļuvušas gatavākas krīzēm, taču aizvien ir daudz neskaidrību un darāmā, tostarp aktīvāk jāceļ profesionālā kompetence, proti, praksē jāapgūst rīcība reālās krīzēs, nevis par to tikai jārunā teorijā.
Salīdzinot ar situāciju pirms trim gadiem, pašvaldības ir vairāk gatavas dažādām krīzēm, tā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" apliecināja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. "Šis ir trešais gads, kad kopā ar [Latvijas Drošības un aizsardzības industriju] federāciju rīkojam pašvaldību vadītājiem kārtējo slēgto sanāksmi, kur izrunājam šīs dienas problēmas un kādi ir to risinājumi. Pirmajā sanāksmē mums likās, ka ir vajadzīgi ļoti daudzi uzlabojumi, iespējams, pat "restarts", nevar sēdēt kabinetos kā miera laikā un lēnām domāt risinājumus. Tam jānotiek straujāk. Un tas arī notiek."
Kā piemēru Kaminskis min krīzes vadības centru izveidi, ko rosinājušas pašvaldības. Šis jautājums ir "sakustējies", tiesa, kaut kur vēl buksē – šādiem centriem darbs bija jāsāk šā gada janvārī, bet tas vēl nav noticis.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle papildina, ka ir "sakustējies" arī jautājums par pirmās nepieciešamības precēm, "kur svarīgi ievērot drošas piegādes principu, proti, piegādes notiek no tuvākām vietām. Tas paredz, ja saprotam, kas būs nepieciešams, Latvijas uzņēmumi var investēt savā darbībā un šīs preces izgatavot." Un tas attiecas uz zāļu apgādi, medicīnas precēm, transporta pakalpojumiem, kiberdrošību, sakaru pakalpojumiem.
"Resurss ir valsts un pašvaldības pusē, bet mums no industrijas jāsaprot, kad un kas ir vajadzīgs, jo nav skumjākas vēsts, ka Latvijas industrijai nav kapacitātes," uzsver Egle.
Kaminskis gan atzīst, ka pašvaldībām nav pilnīgas skaidrības par to, kas, kur un cik daudz vēl pašvaldībām ir vajadzīgs, tāpēc par to tiks vēl runāts.
Raidījuma vadītāji atgādina, ka, sākoties karam Ukrainā, īpaši tika akcentēts, ka Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem pirmajām 72 krīzes stundām. Bet cik stundām gatavas ir pašvaldības?
"Pašvaldības ir gatavas vispārīgi – jebkuram procesam. Protams, ir neskaidrības, piemēram, kā nodrošināt piegādes, resursu… [Jaut.: Pārtika, ūdens, higiēnas preces, medikamenti?] Par to ir jārunā. Iedzīvotāji nesēdēs un negaidīs, ka viņiem visu nodrošinās. Patvertnes pašvaldības nodrošinās bērnudārzos, skolās, savās mājās. Bet daudzdzīvokļu īpašumos tas ir jādara pašiem iedzīvotājiem. Arī šeit būtu jāstrādā, lai šīs telpas būtu atbrīvotas un pieejamas," skaidro Kaminskis, piebilstot, ka darbs pie patvertņu izveides aizvien turpinās, taču arī valstij vajadzētu šajā jautājumā izvērst aktīvāku rīcību.
Egle tikmēr paskaidro, ka "attiecībā uz aizsardzības spēju attīstību ir [izstrādātas] vadlīnijas industrijas iesaistei. Tās ir lielo spēju virzienos, kuros tiek strādāts. Tas, kas attiecas uz pašvaldību nodrošinājumu, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi rokasgrāmatu, bet svarīgi to papildināt ar praktiski nepieciešamajām lietām. Ir jādod pašvaldībām brīvība rīkoties. Ja šobrīd pašvaldībām nav leģitīma ietvara iegādāties, piemēram, ģeneratorus un ko citu, vēlāk nāksim no Valsts kontroles puses un runāsim, kas un kur ir iztērēts."
Tajā pašā laikā ar rokasgrāmatu par vajadzībām nepietiek. Jādomā arī par reālām apmācībām – gan lielākām, gan mazākām, uzsver Kaminskis. Lai reālas krīzes brīdī pašvaldības un iedzīvotāji jau būtu gatavi reaģēt, nevis tikai izmēģinātu pareizo rīcību.
Gan Kaminskis, gan Egle ir vienisprātis, ka no valstij jārod papildu finansējums ne tikai ārējai, bet arī iekšējai drošībai. Un jāceļ profesionālā kompetence.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
