Aizvien nav plāna tirdzniecības izbeigšanai ar Krieviju. Ministrijas viena uz otru rāda ar pirkstu
Nu jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, kopš atbilstoši premjerministres uzdevumam valdībā bija jābūt iesniegtam skaidram plānam par ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju. Termiņš nokavēts, iecere uz priekšu nekustas, un ministrijas viena uz otru rāda ar pirkstu, kam vispār attiecīgais jautājums būtu jāvirza tālāk.
Šodien publiskoti jaunākie mūsu ārējās tirdzniecības dati, un Krievija šā gada pirmajos divos mēnešos bijusi sestais svarīgākais Latvijas eksporta partneris. Agresoram aizsūtītas preces par gandrīz 150 miljonu eiro. Tajā pašā laikā importa apmērs salīdzinoši niecīgs, seši miljoni eiro, bet kopumā, piektajā gadā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, bizness joprojām turpinās.
Pamatā tas vairāk vajadzīgs nu jau lielākām vai mazākām, bet nišas jomām, nevis savulaik tik ienesīgajam un ietekmīgajam tranzītbiznesam. Piemēram, Rīgas brīvostā norāda, ka Krievijas kravas jau esot gaužām maz.
"Reāli skatoties, kas attiecas uz Rīgas ostu… Es, protams, nevaru pateikt, ka tur nav nevienas tonnas, bet, ja mēs runājam par apjomiem, tie ir praktiski miniatūri."
Šodien aprit tieši mēnesis, kopš "Jaunā Vienotība" izziņoja, ka nevajagot vairs gaidīt uz Eiropas Savienības kopējām sankcijām un jālemjot nacionālā līmenī, lai šogad pārtrauktu gan importu, gan eksportu uz agresorvalsti.
Tā panākšanai Ministru prezidente uzdeva Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un Ārlietu ministrijām līdz marta beigām izstrādāt detalizētu analīzi un plānu, kā pārtraukt gan, piemēram, sabiedriskā transporta pārvadājumus, gan aizliegt Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecību Latvijā. Esot jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, virzot nepieciešamos grozījumos normatīvajos aktos.
Termiņš pagājis, attiecīgo plānu uz vadības darba galda nemana. Ministrijās klāsta, ka apzināts un analizēts viss kas esot, bet jāvirza uz priekšu tas kādam citam.
"Šī informācija ir dota. Kopumā tas vairāk ir Ekonomikas ministrijas jautājums. Ceļi un dzelzceļi jau vairāk pārvadā to, par ko kāds jauns ir pieņēmis lēmumu pirkt vai pārdot."
"Mēs esam gatavi darboties, līdzdarboties, bet šī plāna, lai vai kāds tas būs, galvenie īstenotāji jāskatās pēc atbildības, kam tad tas jādara. Mēs varam gribēt, bet mums nav instrumentu, kā to reāli realizēt. Instrumenti šobrīd ir pilnīgi citās rokās. (TV3: Kurās?) Ārlietu ministrija, tā ir ārējā tirdzniecība."
Ārlietu ministrija norāda, ka jautājums tālāk būtu jāvirza Ekonomikas ministrijai. Koalīcijas ne pārāk sekmīgie centieni kaut ko darīt saistībā ar joprojām pastāvošajām biznesa saitēm ar agresoru jau iepriekš pamatīgi kritizēti no politiskajiem pretiniekiem. Piemēram, saistībā ar to, vai un kā publicēt sarakstu ar uzņēmumiem, kuri joprojām eksportē uz Krieviju vai importē no Krievijas. Arī tur bija skaidrs uzdevums no premjeras konkrēti noteikti termiņi, bet tad, kad termiņš pienāca, izrādījās, ka ir juridiski šķēršļi, kas neļauj to darīt, un tagad vispār tikšot meklēti kādi risinājumi.
Ministru prezidentes birojā TV3 Ziņām norādīja, ka galvenā atbildīgā par ekonomisko saraušanas plānu esot Ekonomikas ministrija un joprojām tiekot gaidīts rezultāts, lai tuvākajās nedēļās varētu to vērtēt valdībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
