Aksenoks neplāno atkāpties no amata saistībā ar kiberuzbrukumā CSDD noplūdušajiem datiem

"Patlaban no CSDD valdes puses nesaskatu pārkāpumus," uzsvēra Aksenoks.

Viņš skaidroja, ka šis ir komplicēts jautājums, jo CSDD informācijas tehnoloģiju (IT) darbs ir jāskata kopumā. Pēc viņa teiktā, liela daļa sabiedrības neiedomājas, cik komplicēts ir CSDD reģistrs, jo tas nodrošina daudz pieslēgumu vairākiem desmitiem dažādu institūciju.

Komentējot izmeklēšanas gaitā iegūtos secinājumus, ka nav ievērotas vairākas Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktās prasības, Aksenoks sacīja, ka CSDD pakāpeniski šīs drošības pārbaudes sakārto. "Tas nav tā kā uzsist knipi, jo minētie MK noteikumi tika pieņemti pagājušajā gadā, bet viņiem nebija pārejas periods. Pie tā tiek strādāts, bet tas nav iespējams vienā mirklī," uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka CSDD padome ir uzdevusi veikt ārkārtas auditu uzņēmumā, kā arī CSDD ir iekšēja struktūra – Informācijas sistēmu drošības komiteja, kura uzdevusi veikt iekšēju padziļinātu pārbaudi par visiem ar kiberuzbrukumu saistītajiem jautājumiem.

Jau ziņots, ka kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns pirmdien informēja, ka kiberuzbrukumā CSDD iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Pēc Teivāna paustā, izmeklēšanā konstatēts, ka uzbrukums noticis, izmantojot ievainojamību internetam pieejamā CSDD sistēmā, turklāt nav ievērotas vairākas Ministru kabineta noteiktās prasības A klases informācijas sistēmām, tostarp prasības par daudzfaktoru autentifikāciju un ielaušanās testiem.

Savukārt premjers iepriekš norādīja, ka CSDD valdei un padomei būtu jāuzņemas pilna atbildība par notikušo, tādēļ viņš uzdevis satiksmes ministram vērtēt amatpersonu atbilstību ieņemamajiem amatiem. Premjers arī neizslēdza, ka uzbrukums varētu būt bijis ārvalsts īstenots hibrīduzbrukums Latvijas kritiskajai infrastruktūrai.