Amatnieki Dziesmu svētku tirdziņos uzelpo – nomas maksu svētku izskaņā izdosies atpelnīt
Dziesmu un deju svētki nav iedomājami bez amatnieku tirdziņiem, kur var atrast vietējo meistaru veidotas rotas, dažādus adījumus, keramikas darbus un citas latviskas skaistumlietas. Amatnieki norāda, ka tikai uz svētku izskaņas brīdi aprēķini sāk liecināt, ka viņi nepaliks mīnusos. Pamatīgas esot gan nomas izmaksas, gan arī – klientu pirktspēja rūk, vēsta TV3 Ziņas.
Pavasarī amatnieki cēla trauksmi par nesamērīgi augsto dalības maksu tradicionālajos Dziesmu un deju svētku tirdziņos, pusotru mēnesi pirms svētkiem Nacionālais Kultūras centrs piekāpās un samazināja tirgošanās vietas nomas maksu par ceturtdaļu. Nu amatnieki par telts vietu maksā nevis 121nu, bet 90 eiro dienā.
"Viņi nerēķinās ar to, ka bez tā, ka nomas maksa, tās glazūras maksā savu naudiņu, man, piemēram, ir elektriskais ceplis, tur elektrība aiziet, visādi izdevumi, par ko es nemaz negribu runāt. Nu jāpaciešas, jācīnās."
"Teiksim tā, šogad bija diezgan jāapdomā šis lēmumus, bet cenšamies, tā ir sirdslieta. daudziem ir vajadzīgas mūsu mantas, taisām saktiņas, domājam par tehniskiem risinājumiem, lai tās nepazūd, taisām ar divām adatiņām," spriež amatnieks no Raganas Normunds Jākobsons.
Amatnieki norāda, ka tikai tagad – svētku izskaņā – aprēķiņi liecinot, ka mīnusos nepaliks.
"Ziniet, nu visiem ir bizness, ja es parēķinu tās izmaksas par preci, kas ir saražota, tad labāk es samaksāju īri un to iztirgoju nekā man tā stāv. Būtībā pircēji ir, pērk, ir prieks un, es domāju, ka mēs nezaudējam neviens."
Nomas maksas dēļ, amatniekiem nācies celt arī savu darinājumu cenas.
"Bet cenās jau tas atspoguļojas, jo dārgāka nomas maksa, jo, nu jā, protams, protams, cenās tas atspoguļojas," spriež amatnieks no Jelgavas Māris Balodis.
Novērots arī, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, cilvēki kļuvuši taupīgāki.
"Nu pirktspēja, protams, ir mainījusies pa šo laiku, viennozīmīgi. Pilnīgi noteikti mēs – amatnieki – izjūtam, ka ir citādāki ieradumi, paradumi un iespējas. Mīnusā nebūs, bet man galvenais mērķis kā liepājniecei gribējās šo saukli – kopā būt, kopā just – sajust šo atmosfēru, būt visā šajā."
Amatnieki teic, ka tieši no ārzemēm sabraukušie latvieši ir gatavāki vērt savus maciņus par Latvijā radītiem darbiem.
"Ārzemju latvieši grib kaut ko dabīgu, latvisku, bija no Amerikas kundzes – tādā sajūsmā! Viņas visu bija gatavas pirkt!" stāsta amatniece no Rīgas Raimonda Kārkliņa.
Tikmēr tirdziņu apmeklētāji norāda – varot papriecēt acis par skaistajiem darinājumiem gluži kā mākslas darbu izstādē. Citi atvēlējuši konkrētu sumu, cik gatavi tērēt par amatnieku darbiem.
"Visu jau nevar nopirkt. Konkrētu summu, nu kādus 60 eiro varētu tērēt, vairāk nē, vairāk nē," spriež tirdziņa apmeklētāja Agrita.
"Viss jau patīk, es nezināju, ka Latvijā ražo tik daudz labas lietas, kvalitatīvas, skaistas, gaumīgas lietas. Man tas šķiet drusciņ padārgi, bet tas laikam ir normāli," secina apmeklētāja Signe.
"Ir atbilstoši, katram jau jānovērtē savs darbiņš, cilvēki pacentušies ir, ir labi," saka atnākusī Annija.
"Protams, ir jāizvēlas, rocība ir tāda, kā ir. Visas cenas izpētījusi gluži neesmu, kā ir tā ir, svētku cenas. Tā mēs tās varētu nosaukt," neslēpj tirdziņa apmeklētāja Baiba.
Par tirgošanos vietu Esplanādē visu dziesmu svētku laiku amatnieki maksā 640 eiro, bet Vērmanes dārzā – virs 700 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
