Apspriež sašķidrinātās gāzes termināļa un vada būvniecību

Sašķidrināto gāzi atšķirībā no dabasgāzes valstis saņem nevis pa cauruļvadu, bet gan ar īpašiem kuģiem, kur to pārvadā sašķidrinātā veidā. Pircējam to vienkārši atved. Tad to var pārsūknēt savā terminālī jūrā un tur arī uzglabāt, vai arī caur termināli jūrā pārsūknēt uz glabātuvi sauszemē, ja tāda ir.

Lietuvā darbojas pirmais variants. Latvija izvēlas otro.

Sašķidrinātās gāzes termināli plānots būvēt jūrā, aptuveni 2,5 kilometrus no Skultes ostas. Taču tā jānogādā krātuvē Inčukalnā. Vads līdz tai šķērso četrus novadus, ar kuru iedzīvotājiem sāktas sabiedriskās apspriešanas.

Aptuveni 100 miljonus eiro vērtais projekts tiek īstenots par privātiem līdzekļiem. Darbs pie tā aizsākās pēc tam, kad ASV piekrita sašķidrināto gāzi eksportēt. Teorētiski tiek pieņemts, ka, izveidojot termināli, parādītos ne vien alternatīvs piegādātājs, bet arī samazinātos cena.

Kā vienā no apspriedēm sacīja projekta pārstāvji, Skultes osta izvēlēta ģeogrāfisku apsvērumu dēļ. Tā ir tuvākā industriālā zona, kuru var veiksmīgi savienot ar gāzes krātuvi, kas ļautu būtiski samazināt projekta pašizmaksu.

Tikmēr iedzīvotājus, kuru īpašumus savienojums ar Inčukalna krātuvi skars, līdzīgi kā diskusijās par "Rail Baltica" trasi interesē, kā projekts ietekmēs tieši viņus.

Sākotnējā sabiedriskā apriešana ir posms, kurā pēc likumdošanas īstenotājiem ir jāprezentē projekta ietekme uz vidi. Realitātē iedzīvotāju galvenā interese gan bija tieši par iespējamiem ierobežojumiem, liegumiem un joslu platumiem.

Iedzīvotājiem tagad ir iespēja sniegt savus komentārus. Tas jādara rakstiski. Vēlāk savs atzinums būs jādod visām četrām pašvaldībām, bet gala lēmumu, arī – Ministru kabinetam.

Reālus darbus projekta īstenotāji vēlētos sākt jau pēc diviem vai trim gadiem.

Piesardzīgs par plānoto cauruļvada būvniecību ir Vides aizsardzības klubs. Tā vadītāja Elita Kalniņa uzskata, ka jaunā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība ietekmētu neskartus meža masīvus. Kluba vadītāja, gan atzīst, ka personīgi nevienā apspriešanā piedalījusies nav, taču organizācija uztraucas gan par sauszemi, gan piekrasti, jo gāzesvada fiziska būvēšana noteikti ietekmēšot dabu nelabvēlīgi.

Tikmēr vienas no piekrastes pašvaldību – Saulkrastu domes priekšsēdētājs Normunds Līcis – norāda, ka visi riski būs jāapzina ekspertiem. Tikai pēc iepazīšanās ar atzinumiem varēšot spriest par šī projekta nozīmīgumu valsts ekonomikā ilgtermiņā, ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem. Līcis atzina, ka par šo projektu ir runāts jau vairākus gadus, taču konkrēta rīcība vēl nav bijusi. Lai īstenotu minēto projektu, valdībai nāksies lemt par zemes īpašumu atsavināšanu.