Aptauja: eiropieši ir ļoti noraizējušies par gaisa kvalitāti

Respondenti nepārprotami atbalsta starptautisku vai Eiropas pieeju gaisa kvalitātes uzlabošanai, un lielākā daļa respondentu, kuri ir dzirdējuši par ES gaisa kvalitātes standartiem, uzskata, ka tie ir jāpadara stingrāki.

Virgīnijs Sinkēvičs

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs

"Visi vēlas elpot tīru gaisu. Cilvēki, kas dzīvo pilsētās, astmas slimnieki un tie, kas dzīvo rūpniecisko ražotņu tuvumā, ir noraizējušies un aicina mūs rīkoties. Komisija uzņemsies vadību, nākot klajā ar vērienīgu priekšlikumu pastiprināt ES gaisa kvalitātes standartus."

Bažas par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un vidi

Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka tādas veselības problēmas, kā elpceļu slimības (89%), astma (88%) un sirds un asinsvadu slimības viņu valstīs ir nopietnas gaisa piesārņojuma izraisītas problēmas. Eiropieši ir nobažījušies arī par vides problēmām, ko ūdenstilpēs rada gaisa piesārņojums, proti, paskābināšanos un eitrofikāciju (83% attiecībā uz abiem aspektiem).

Paskābināšanās (ūdens kļūst skābāks) un eitrofikācija (pārmērīgs barības vielu daudzums ūdenī veicina aļģu pārmērīgu savairošanos, kas samazina skābekļa daudzumu citiem organismiem) ir vienas no galvenajām sekām, ko rada ūdens kvalitātes pasliktināšanās.

Gaisa kvalitāte ir pasliktinājusies

Gandrīz puse respondentu uzskata, ka gaisa kvalitāte pēdējo desmit gadu laikā ir pasliktinājusies (47%). Tomēr šis īpatsvars kopš 2019. gada ir samazinājies par 11 punktiem.

Atbalsts ES gaisa kvalitātes standartu stiprināšanai

Eirobarometrs atklāj, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par gaisa kvalitātes problēmām savā valstī. Vairums eiropiešu joprojām ir slikti informēti par spēkā esošajiem ES standartiem, jo tikai neliela daļa respondentu (27%) ir dzirdējuši par tiem. Tomēr lielākā daļa respondentu (67%), kuri ir informēti par ES gaisa kvalitātes standartiem, apgalvo, ka tie būtu jāpastiprina. Tā domā gandrīz visās dalībvalstīs, izņemot piecās.

Atbalsts aktīvākai rīcībai, kas palīdzētu uzlabot gaisa kvalitāti, jo īpaši starptautiskā līmenī

Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka gaisa piesārņojuma jautājums būtu jārisina starptautiskā līmenī (65%), pēc tam Eiropas un valstu līmenī (attiecībā uz abām atbildēm – 42%) un, visbeidzot, reģionālā vai vietējā līmenī (32%). Ievērojama daļa respondentu arī uzskata, ka darbības būtu jāveic vienlaikus visos līmeņos (19%).

Individuāla rīcība kaitīgo emisiju samazināšanai

Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka lielas rūpnieciskās ražotnes, enerģijas ražotāji, kuri izmanto fosilo kurināmo, valsts iestādes un darba devēji nedara pietiekami, lai veicinātu labu gaisa kvalitāti.

Vairākums arī uzskata, ka mājsaimniecību sektors dara pietiekami daudz. Salīdzinājumā ar 2019. gadu respondenti, visticamāk, šogad ir rīkojušies aktīvāk, lai paši samazinātu emisijas. Lai samazinātu kaitīgās emisijas gaisā, eiropieši ziņo, ka visbiežāk izvēlas sabiedrisko transportu, braukt ar velosipēdu vai iet kājām.

Attiecīgā "Eirobarometra" īpašā aptauja ir turpinājums 2019.gada "Eirobarometra" speciālajai aptaujai par eiropiešu attieksmi pret gaisa kvalitāti. Lai varētu salīdzināt tendences, šajā "Eirobarometra" aptaujā tika atkārtoti vairāki 2019.gada "Eirobarometra" aptaujas jautājumi.