Ar Covid‑19 patlaban Latvijā visvairāk slimo vecumā no 40‑69 gadiem
Pagājušas trīs nedēļas, kopš Latvijā atcelti gandrīz visi Covid-19 ierobežojumi, un, neraugoties uz bažām pat potenciālu vīrusa izplatības pieaugumu, saslimstības līkne turpina pamazām samazināties, visvairāk patlaban slimo iedzīvotāji vecumā no 40-69 gadiem, vēsta TV3 Ziņas.
1. aprīlī dienā, kad Latvijā tika atcelti teju visi ilgstošie Covid ierobežojumi, kumulatīvais saslimstības rādītājs pie mums bija 1869 un ikdienu tika atklāti ap diviem tūkstošiem vai pat krietni vairāk jaunu inficēšanās gadījumu. Tagad pēc trim gandrīz bez ierobežojumiem aizvadītām nedēļām, Covid-19 izplatības rādītājs samazinājies četras reizes, nokrītot līdz nepilniem 500 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.
"Slimība, protams, samazinās, bet, skatoties uz tiem ikdienas skaitļiem, ko mēs redzam un katru dienu publicējam, tomēr tie gadījumi tiek atklāti un infekcija ir sastopama Latvijā, tā kā mēs nevaram teikt, ka tā ir izzudusi pavisam un cilvēki var neievērot drošības pasākumus, tos ir jāturpina ievērot."
Un labs piemērs tam ir arī pēdējo divu dienu statistika, kad kopā atklāti vairāk nekā 2000 jaunu inficēšanās gadījumu. Speciālisti gan to skaidro ar Lieldienu efektu, ne kādu jaunu uzliesmojumu.
"Cilvēki atlika testēšanos pēc svētkiem vairāk testējās, tāpēc arī vairāk atrod. Kopumā gan mums tendence ir pozitīva un labvēlīga. Patlaban Latvijā 43% jau ir šo slimību pārslimojuši, 13% ir jau divas reizes pārslimojuši. Tas nozīmē, ka mums ir jau tā pūļa vai populācijas imunitāte. Līdz ar to šie, šķiet, ir galvenie faktori, kuru dēļ šī saslimstība mazinās," skaidro Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve.
Turklāt SPKC dati liecina, ka saslimstība pakāpeniski samazinās visos Latvijas reģionos, novērojams gan, ka izteiktāk ar Covid-19 šobrīd slimo Latgalē. Jāpiemin, ka tieši tur arī joprojām ir viszemākā vakcinācijas aptvere valstī. Tāpat centrs secinājis, ka ir mainījies inficēto profils – vīruss no jauniem cilvēkiem aizmigrējis pie vecākiem.
"Tā ir tendence, jā, kas šobrīd manāma. Ja sākotnēji tie bija gados jauni cilvēki, sociāli aktīvi, ko mēs redzējām, kad ienāca omikrons, tad šobrīd mēs redzam, ka visbiežāk tiek atklāts vecuma grupā no 40-69 gadiem," saka Arāja.
Un, iespējams, tieši tādēļ krietni lēnāk par saslimstības rādītājiem, Latvijā krītas mirstības līkne. Lai gan pēdējā mēneša laikā no Covid-19 mirušo skaits ir samazinājies pat uz pusi, joprojām inficēšanās ir iemesls vidēji piecu cilvēku nāvei katru dienu.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors saka, iemesls tam ir daudzu faktoru kopums, tostarp citu slimību klātbūtne, kuras saasina Covid-19. Vienlaikus šā rādītāja gausā krišana norāda arī uz mūsu veselības sistēmas problēmām kopumā.
"Covid-19 kombinējas ar daudzām citām hroniskām slimībām un kombinācija diemžēl noved pie sliktām sekām. Jāsaka, ka šeit jau mums sāk atspoguļoties arī kopējais mūsu veselības sistēmas vājums, jo, kā mēs atceramies, arī pirms omikrona mēs nevarējām lepoties ar labiem rādītājiem mirstībā, un mums tāpat mirstība, salīdzinot ar citām valstīm, bija augstāka."
Vienlaikus pēdējās nedēļas arvien mazāk noslogotas ar Covid-19 pacientiem ir arī mūsu slimnīcas. Patlaban stacionāros ārstējas ap 400 inficēto, no kuriem vien 166 Covid-19 ir pamatdiagnoze.
Līdz ar ierobežojumu atcelšanu, pavasara atnākšanu un slimības atkāpšanos teju vai apstājusies ir arī vakcinācija pret Covid-19. Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļa, samazinoties slodzei, sašaurinājusi arī savu darbinieku rindas. Vēl atlikušie speciālisti patlaban strādā pie vakcinācijas scenārijiem, ja pie tās būs nepieciešams nopietnāk atgriezties rudenī.
Iedzīvotāji joprojām var poti saņemt gan pie ģimenes ārstiem, gan vakcinācijas kabinetos, taču darba tur esot gaužām maz. Patlaban vidēji dienā vēlmi vakcinēties izrāda vien ap 200 cilvēku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
