Pirmie secinājumi, – lai arī kopumā mācības neizgaismoja būtiskus trūkumus, piemēram, karavīru spējas vai valsts operatīvā plāna izstrādē, tomēr problēmas rada materiāltehniskais nodrošinājums, kas palēnina mobilitāti un rezervistu kūtrums.
Latvijas vēsturē plašākajās militārajās mācībās "Namejs 2018" piedalījās vairāk par 10 000 dalībnieku – Latvijas un sabiedroto karavīri, zemessargi, rezervisti, kā arī policisti un robežsargi. Mācību mērķi bija pārbaudīt bruņoto spēku gatavību aizsargāt Latviju no jebkura veida apdraudējuma. Armijas komandieris akcentē, – mācību procesā nav atklāti trūkumi, kas saistīti ar karavīru prasmēm, uzlabojumi nepieciešami aprīkojumā.
"Mēs gribētu ātrāk nodrošināt tās lietas, kas ir atbalstošas, lai aizsardzības sistēma varētu funkcionēt. Tās ir lietas, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko līdzekļu nodrošinājumu, tas ir saistīts ar mobilitāti, mēs to arī redzējām, it sevišķi zemessardzes vienībās, tās ir maz izmēru mobilās platformas, piemēram, siksfīleri," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
NBS veido ne vien regulārie spēki un Zemessardze bet arī rezerves karavīri – atvaļinātie karavīri un zemessargi, kā arī jaunsargi. Lai arī mācībās piedalīties bija uzaicināti teju 600 rezerves karavīru, tikai aptuveni 150 ieradās Ādažos. Kalniņš par to ir vīlies.
"Protams, ka tas mūs neapmierina, jo skaitliskajā ziņā tas neietekmēja vingrinājumu gaitu, bet viņi vienkārši lika mums secināt, ka rezerves karavīru sistēma ir tālāk jāturpina uzlabot. Meklēt jaunus ceļus, kādā veidā tomēr motivēt Latvijas pilsoņus būt aktīvākiem un atbildīgākiem," saka Kalniņš.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Mācībās izspēlēts arī uzbrukums robežsardzes posteņiem un nelikumīga robežas šķērsošana. Kalniņš neslēpa, ka daudzas valstis, tostarp Latvija, interesējas, kādas darbības Krievija iekļauj savos vingrinājumos. Tādēļ, sagatavojot mācību scenāriju pašmājās, vērā tika ņemti gan aktuālie, gan vēsturiskie notikumi, tostarp iebrukums Ukrainā.
