ASV sagaida, ka Latvija atdos vai kompensēs ebreju kopienai zaudētos īpašumus

Jaunajai Laimdotas Straujumas valdībai, visticamāk, jau nākamgad būs jāatgriežas pie Latvijas politikā iespējams neērtākā jautājuma risināšanas. Mūsu valsts stratēģiskais partneris ASV joprojām sagaida, ka Latvijas valsts atdos vai kompensēs ebreju kopienai zaudētos pirms kara īpašumus. Par pozitīvu jautājuma risināšanu izteicies arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

2014. gada 2. decembrī 19:15

TV3 Ziņas

Par ebreju draudzēm un sabiedriskajam organizācijām, piederošo pirmskara īpašumu kompensācijām pēdējo reizi aktīvi diskutēts 2012.gadā, kad toreizējais Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš paziņoja par demisiju, protestējot pret it kā izdarītu politisku spiedienu. Vēlāk pirmā Straujumas valdība atteicās to risināt, ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos. Tagad tās ir aiz muguras.

Saeimas kuluāros jau dzirdamas spekulācijas, ka pēc valsts budžeta pieņemšanas, nākamgad, tas būs Straujumas nu jau jaunās valdības dienaskārtībā. To neizslēdz Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kā pamudinājums varētu būt signāli no ASV vēstniecības. Jau vairākkārt Latviju apmeklējis šīs valsts īpašais sūtnis holokaustu jautājumos Duglass Deividsons, nepaguris atgādinot, ka Latvija ir viena no pēdējam valstīm Eiropā, kurā ebrejiem pirmskara īpašumi nav atdoti.

Tikmēr ebreju kopiena uzsver, ka neprasa sev īpašu izņēmumu, salīdzinot ar citām reliģiskām konfesijām, bet taisnīgu attieksmi.

Pēc Ukrainas notikumiem, Latvijas politiķiem varētu būt īpaši grūti pamatot kāpēc jautājums netiek risināts, ņemot vērā militāro palīdzību no ASV.

Ebreju kopiena, pretendē uz aptuveni 270 bijušo sinagogu vai sabiedrisko ēku tiesību atjaunošanu, vai sliktākā gadījumā naudas kompensāciju īpašuma kadastra vērtības apmērā.