Atbalsts Ukrainai un Eiropas drošība – svarīgākās atziņas no Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru sanāksmes

Sanāksme norisinājās 28. un 29.aprīlī Dānijā, Bornholmā. Ministri bija vienisprātis, ka Krievijas aktīviem jāpaliek iesaldētiem līdz brīdim, kad Krievija pārtrauks savu agresijas karu pret Ukrainu un pilnībā kompensēs nodarīto kaitējumu.

Ministri pauda stingru atbalstu Ukrainas Eiroatlantiskajai integrāciju. Tāpat amatpersonas atzinīgi vērtēja progresu, kas panākts Londonas sanāksmē starp E3 (Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija) valstīm, Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis process ir jāturpina. Tāpat ministri atzinīgi novērtēja paveikto "Labas gribas koalīcijā".

Ministri pārrunāja arī Eiropas Komisijas Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības gatavību 2030. gadam un "ReArm Europe" plānu, kā arī nepieciešamību palielināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko kapacitāti un novērst kritisko spēju trūkumus. Tas ietver stratēģiskas partnerības, kopīgus iepirkumus un investīcijas u.c., lai Eiropā attīstītu spēcīgu aizsardzības industriju.

"Tikšanās Bornholmā ir vēsturiska, jo šādā formātā tiekamies pirmo reizi, un tas ir apliecinājums kopīgam mērķim – padziļināt reģionālo sadarbību, stiprināt drošību un noturību Baltijas jūras reģionā. Mēs visi esam "vienā laivā", un kopīgi pieņemtie lēmumi ietekmēs mūsu visu drošību," izplatītajā paziņojumā citēta Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

"Esam vienoti par turpmāko atbalstu Ukrainai – tas ir mūsu visu morāls, juridisks un politisks pienākums – atbalstīt valsti, kura pašaizsargājas un vienlaicīgi cīnās arī par mūsu drošību. Ziemeļvalstu, Baltijas un Veimāras valstu sabiedrotajiem ir vienots redzējums – suverēna, neatkarīga un demokrātiska Ukraina ir neatņemama daļa no Eiroatlantiskās un globālās drošības," turpina Braže.

Viņa norāda, ka kopš agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 11 valstis, tostarp Latvija, sniegušas vairāk nekā 100 miljardu eiro militāru un cita veida atbalstu, esot starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem.

"Mēs turpināsim Ukrainai sniegt politisku, ekonomisku, militāru un humānu atbalstu, lai tai nodrošinātu iespējami spēcīgākas pozīcijas ceļā uz visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, kas garantētu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī stiprina Eiropas drošību. Mums ir strauji un ātrāk jāstiprina pašu drošība – nepieciešams būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, lai sasniegtu NATO spēju mērķus un lai mēs uzņemtos lielāku atbildību par Eiropas un Eiroatlantisko drošību. Tāpat ir jāturpina padziļināt sadarbību starp NATO un ES," saka Braže.

"Mēs apzināmies, ka Krievija ir un pārskatāmā nākotnē būs tiešs drauds mūsu visu drošībai. Esam pateicīgi ASV par tās centieniem miera sarunu procesā. Pašlaik nekas neliecina par Krievijas vēlmi pēc miera – tās nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu un arvien intensīvāki hibrīddraudi ietekmē stabilitāti un drošību globālā mērogā. Mēs turpināsim ierobežot Krieviju ar jaunām sankcijām, kā arī sagaidām ES rīcības plānu attiecībā uz pakāpenisku Krievijas energoresursu importa pārtraukšanu – tas ir būtisks instruments Krievijas kara ekonomikas ieņēmumu samazināšanai," norāda Latvijas ārlietu ministre.

"Tāpat esam vienojušies par koordinētāku sadarbību, lai ierobežotu Krievijas "ēnu floti". Krieviju jāturpina vājināt, lai, noslēdzot pamieru, Krievijai nav spēju un iespēju īstenot jaunu iebrukumu," nobeigumā citēta Braže.