zinātniskā institūta "BIOR" zivju audzētavas "Tome" vadītājs
"Līdaka un zandarts ir tās makšķernieku iecienītās zivis, ko viņi makšķerē, līdz ar to, ja to vairāk izķer, mazāk paliek. Līdz ar to ir nepieciešama šī te pavairošana. Trīs gadus viņiem vajadzēs padzīvoties, līdz viņi izaugs tādā izmērā, lai makšķernieks varētu viņus paturēt savā lomā."
Pēc trim gadiem Ķīšezerā no šiem 23 tūkstošiem zandartu mazuļu iedzīvosies aptuveni 20–30 procenti. Ar šo ielaišanu zivju audzētava noslēdz arī savu šī gada sezonu.
Ivars Putiķis
zinātniskā institūta "BIOR" zivju audzētavas "Tome" vadītājs
"Mēs Daugavas ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā esam ielaiduši, nedaudz pāri 700 tūkstošiem zandartu mazulīšu, šopavasar, šovasar. Principā tas ir valsts atražošanas programmā, un to mēs darām ik gadu."
Lai arī makšķerniekiem vienmēr liksies, ka zivju ir par maz, zivju audzētavas vadītājs, norāda, ka kopējā situācija Latvijas ūdenstilpēs ir dažāda – kā kurā ezerā un upē. Piemēram, pagājušajā gadā zandarta mazuļi tika ielaist Juglas ezerā.
Edijs Pelšs
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors
"Katru gadu pašvaldība attiecīgi darbojas šādā projektā, kur par rūpnieciskām zvejas tiesību nodevām iekasēto finansējumu, faktiski zvejniekiem, makšķerniekam, mēs atgriežam jaunas zivis, cerībā, ka viņas visas arī priecēs un ikkatru noķers."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kopējās izmaksas par zandartu mazuļu ielaišanu ir nepilni septiņi tūkstoši eiro. Izvēloties, kādas zivis ielaist ezerā, pašvaldība ņem vērā divus kritērijus – kas ir pieejams un ko iesaka zivju audzētava, proti, tās sugas, kas konkrētajā ūdenstilpē vislabāk iedzīvosies. Domājot par nākamo gadu, plānots pētīt Vecdaugavas pusi un iespējas tur ielaist jaunus zivju mazuļus.
