Atkritumu urnu dabas takās vairs nebūs; tās aizvietos ar zīmēm

Dabas tūrisms Latvijā aizvien pieaug, kas nozīmē, ka palielinās arī cilvēku radītā ietekme dažādos dabas objektos, tostarp aizsargājamajās teritorijās, stāsta Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Pirmā atkritumu urna šonedēļ jau tika noņemta pie Kaņiera ezera.

Atkritumu apsaimniekošana dabas takās prasa lielus cilvēku resursus un naudas zemju īpašniekiem un dabas objektu apsaimniekotājiem. Dabas aizsardzības pārvalde ir aprēķinājusi, ka atkritumu apsaimniekošana tās uzraudzītajos objektos gadā izmaksā ap 15 000 eiro. Turklāt atkritumiem dabā tiek klāt dzīvnieki – tie var savainoties un saindēties, un nereti iet bojā.

"Paši cilvēki pat tajās vietās, kur urnas nav izliktas, dziļi iekšā kilometriem mežos un purvos, cilvēku attieksme ir tāda, ka es sagaidu, ka jebkurā vietā būs šī urna, un, ja tās nav, izmantoju par iemeslu mest tos zemē," uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Agnese Balandiņa.

Urna pie Kaņiera ezera ir apdegusi, tas nozīmē, ka cilvēki  ar saviem atkritumiem ir rīkojušies neapdomīgi.

Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieks Leons Učilnieks ir cilvēks, kas tīra šīs urnas Ķemeru nacionālajā parkā. Šajos atkritumos parasti ir daudz plastmasas un ne tikai.

Šī tendence – ņemt nost dabas takās urnas – nav nekas jauns. Citviet pasaulē, Skandināviju ieskaitot, šī prakse jau vismaz 5 gadus tiek pielietota.

Urnu vietā tiks uzstādītas informatīvas zīmes ar āpsi. Pēc vides aktīvistu domām tas ir sabiedrības izglītošanas jautājums, kas ir pa spēkam Latvijas iedzīvotājiem. Izdarot secinājumus par apmeklētāju uzvedību, arī tiks pieņemti lēmumi par idejas attīstīšanu plašāk.