"Atteikties no visām trim opcijām ir riskanti," RNP skaidro jauno namu apsaimniekošanas kārtību
Līdz šī gada beigām dzīvokļu īpašniekiem visā Latvijā ir jāpieņem lēmums, kā turpmāk tiks apsaimniekotas viņu mājas – turpināt sadarbību ar līdzšinējo pārvaldnieku, izvēlēties citu vai pārņemt pārvaldīšanu pašu rokās. Par šo procesu un sabiedrības satraukumu ap jauno līgumu TV3 raidījumā "900 sekundes" stāstīja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes loceklis Mārtiņš Paurs.
"Šobrīd jūtamies kā maratonā, kas notiek sprinta ātrumā, bet esam enerģijas pilni. Mēs izpildām likumā doto uzdevumu – piedāvāt visiem klientiem jaunu līgumu, kas nodrošina drošību, caurspīdību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem," sacīja Paurs.
Paurs uzsvēra, ka jaunajā apsaimniekošanas līgumā īpaši akcentēta uzkrājuma fonda drošība, ātrāka remontdarbu veikšana un informācijas pieejamība iedzīvotājiem.
"Mēs gribam, lai mājas iedzīvotāji vienmēr zinātu, kas notiek viņu mājā, un varētu pieņemt informētus lēmumus. Tas nozīmē, ka remontdarbi notiks ātrāk un efektīvāk," viņš paskaidroja.
Vienlaikus RNP sola elastību – līguma nosacījumus iespējams pielāgot katras mājas vajadzībām. "Mēs jau šobrīd ar vairākām mājām diskutējam par līguma punktiem un veicam grozījumus. Šodien, piemēram, mums būs tiešsaistes vebinārs, kurā izskaidrosim, kā praktiski var mainīt vai papildināt līgumu," sacīja Paurs.
Diskusijas un pārmetumi
Pēc Rīgas domes neuzticības balsojuma RNP valdei Paurs atzīst, ka publiskās diskusijas palīdzējušas uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem.
"Mēs esam ievērojuši, ka līgumā ir jāskaidro lietas saprotamāk – juridiskā valoda dažiem šķita sarežģīta. Pēc skaidrojošā darba dzirdam arvien vairāk aicinājumu palikt pie RNP, jo mūsu piedāvājums tomēr sniedz lielāku drošību," viņš stāstīja.
Paurs arī uzsver – atteikties no jebkādas pārvaldīšanas izvēles būtu bīstami. "Mājām ir jāizdara izvēle – apsaimniekot pašiem, turpināt ar mums vai izvēlēties citu pārvaldnieku. Atteikties no visām trim opcijām ir riskanti. Tādēļ aicinu pieņemt lēmumu līdz gada beigām – laika vēl pietiek," viņš norādīja.
Runājot par mikrorajonu namu atšķirībām starp Latviju, kur daudzviet grūti iedomāties, ka jau 20 gadus esam daļa no Eiropas Savienības, un kaimiņvalstīm, Paurs atgādināja, ka Igaunijā un Lietuvā māju pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašniekiem tika nodotas jau pirms daudziem gadiem.
"Jā, arī tur sākumā bija šoks – kad cilvēki saprata, ka pašiem jārūpējas par savu īpašumu. Bet tagad, staigājot pa Viļņu vai Tallinu, redzam, ka šī pieeja ir atmaksājusies. Ir laiks arī mums panākt un pat apsteigt kaimiņus," sacīja Paurs.
Uz pārmetumiem, ka RNP līgumā pārvaldnieks var līdz četrām reizēm gadā mainīt remontdarbu plānu vai divreiz gadā pārskatīt apsaimniekošanas maksu, Paurs skaidroja – tas darīts, lai paātrinātu remontdarbus un novērstu avārijas situācijas.
"Tas nav mehānisks mehānisms, kā mainīt noteikumus vienpusēji. Katru reizi plāna grozīšana notiek ar mājas piekrišanu. Mērķis ir dot elastību un ātrāku reakciju uz iedzīvotāju vajadzībām," viņš uzsvēra.
Uzkrājumu fonds – galvenais drošības garants
RNP valdes loceklis arī uzsvēra, ka uzņēmums garantē uzkrājuma fonda drošību, un apliecina – visas mājas, kas pārgājušas uz citu pārvaldnieku, savus līdzekļus saņēmušas.
"No vairākiem desmitiem māju tikai viena ir nākusi bez uzkrājuma fonda. Tas ir mūsu nozares kopīgs izaicinājums, un mēs tieši tāpēc īpaši uzsveram drošību šajā jomā," sacīja Paurs.
Paurs norāda – šobrīd notiek pārejas posms, kas Latvijā bijis neizbēgams. Māju īpašniekiem ir laiks līdz 2025. gada 31. decembrim, lai pieņemtu lēmumu par savas mājas nākotni.
"Rīga un visa Latvija beidzot tuvojas brīdim, kad cilvēki paši uzņemas atbildību par savu īpašumu. Tas ir izaicinājums, bet arī iespēja dzīvot sakārtotākā vidē," viņš rezumēja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
