Rīgas Namu pārvaldnieka 100 tūkstošu zīmola konkursā pretendē 7 uzņēmumi; uzvarētājs vēl nav noskaidrots
Rīgas namu pārvaldnieks ir uzņēmums, kas ienāk teju katra rīdzinieka dzīvoklī. Vasarā tas paziņoja, ka plāno izvērst darbību ārpus galvaspilsētas. Taču to traucējot zīmols. Tāpēc uzņēmums izsludināja 100 tūkstošus eiro vērtu konkursu par tā nomaiņu. Rīgas Domnieki uzskata, ka sākumā ir jāsakārto pakalpojumu kvalitāte, par kuriem pašvaldība joprojām saņem iedzīvotāju sūdzības.
Rīgas namu pārvaldnieks ir lielākais ēku apsaimniekotājs Latvijā. Tā pārziņā ir 140 tūkstoši dzīvokļu 3400 mājās. Līdz šim uzņēmums pildījis arī pašvaldības uzdevumu – tas apsaimnieko ap 4000 domei piederošo dzīvokļu. Kapitālsabiedrība pārvalda arī daudzdzīvokļu mājas, kurās dzīvokļu īpašnieki ēku nav pārņēmuši. Tas uzņēmumam dod priekšrocības pret citiem tirgus dalībniekiem.
No nākamā gada situācija mainīsies. 1.janvārī noslēgsies privatizācijas pabeigšanas likuma pārejas periods. Ēkas būs jāpārņem iedzīvotājiem un jāizlemj, kam dot apsaimniekošanas tiesības. Rīgas namu pārvaldnieks kļūs par vienu no daudzajiem ēku apsaimniekošanas tirgus dalībniekiem. Tāpēc būs jālemj, vai Rīgai arī turpmāk jāsaglabā kontrole uzņēmumā.
Šis jautājums jaunās domes redzeslokā nonāca augustā Mājokļu un vides komitejā. Domnieki skatīja Namu pārvaldnieka pērnā gada rezultātus. Deputāti priecājās par izpildītajiem finanšu mērķiem, taču nefinanšu mērķi – pakalpojumu kvalitātes un klientu apkalpošanas uzlabošana – sasniegti vien daļēji.
"Attiecībā uz Mājokļu un vides departamentu, man tika iesniegts arī ikgadējais vērtējums par nefinanšu mērķu vērtējumu un jāsaka, ka mani pārsteidza, jo tas bija negatīvs."
"Nekā personīga" rīcībā ir šis atzinums. Deviņu lapušu garajā dokumentā aizrādīts, ka pārvaldnieks pārskatā nesniedz pietiekami detalizētu informāciju. Bet iedzīvotāji nav apmierināti, ka ar uzņēmumu ir grūti sazināties un ka pārvaldnieks laikus neatdod māju uzkrājumus, kad nomainīts apsaimniekotājs, par netīrītajām kāpņutelpām un pagalmiem. Sūdzējušies arī par cenu paaugstināšanu, neuzlabojot pakalpojumu kvalitāti.
"Rīgas Namu pārvaldnieks gadiem jau ir fokusā gan no domes deputātu puses, gan arī no komiteju, gan arī iedzīvotāju puses. Tātad nevar faktiski salīdzināt, kādi bijuši darbības rādītāji 2019. gadā, 2021. gadā vai ja mēs vērtējam 2024.gada rezultātus. Es redzu, ka šie uzlabojumi ir būtiski."
Uzņēmums pilnībā pieder Rīgai, un ienes naudu tās budžetā. Pērn no nopelnītajiem 9 miljoniem, dome saņēma nedaudz virs trim.
Par uzņēmuma nākotnes perspektīvām šobrīd tiek gatavots līdzdalības izvērtējums. Ja secinās, ka pašvaldībai vairs nav pamata saglabāt kontroli uzņēmumā, domniekiem būs jālemj kā namu pārvaldnieku pārdot – piesaistīt stratēģisko investoru vai laist uzņēmumu biržā.
"Skaidrs, ka uzņēmums vēlētos varbūt iet šajā biržas virzienā, bet vēlreiz, par to var lemt tikai un vienīgi domes deputāti. [NP: Bet, ja domes deputāti prasīs viedokli izpildvarai, jums?] Es saprotu, ko jūs no manis gribat dabūt, bet, man liekas, būtu korekti, ka šis paliek viennozīmīgi domes deputātu balsojums."
Kamēr domnieki par uzņēmuma nākotni vēl tikai domā, kapitālsabiedrība jau grib mainīt nosaukumu, lai tiktu vaļā no Rīgas vārda. Tāpēc jūnijā izsludināja konkursu par zīmola un vizuālās identitātes nomaiņu 100 tūkstošu vērtībā.
Uzņēmums nespēj skaidri pamatot, kāpēc izmaksas ir tik augstas un aizbildinās, ka tikpat jauna vizuālā identitāte izmaksājusi, piemēram, Rīgas lidostai.
Zīmols esot galvenais, kas traucē uzņēmumam izvērst darbību ārpus Rīgas un Latvijas. Ar pakalpojumu kvalitāti problēmu neesot.
"Pašreizējais nosaukums, es te nerunāju par dizaina kaut kādu pārzīmēšanu, te ir runa par pašu nosaukumu, par paša uzņēmuma būtības maiņu, par stāstu, un par to, kā mēs varam būt modernāki un arī iet ārpus, jo pašreizējais nosaukums mūs piesaista Rīgai un piesaista namu pārvaldīšanai. […] [NP: Kā nonāca uzņēmums pie tā, ka tas varētu būt 100 000?] Līdzīgas summas ir arī citu zīmolu maiņām. […] Nē, nē, iekšēji aprēķini nebija. Mēs jau neesam eksperti zīmolu maiņā. Tāpēc mums jāsaprot citi, kas to ir darījuši un cik tas ir izmaksājis."
Rīgas domes deputāts Ēriks Stendzenieks ilgus gadus strādājis reklāmas jomā un pats piedalījies uzņēmumu pārzīmološanā. Viņš uzskata, ka vispirms jāsakārto pakalpojumu kvalitāte, jo zīmola maiņa vien problēmas kapitālsabiedrībā nerisinās.
"Es viņam teicu, ka jūs varat nezināt, jums iestāsta, ka uzņēmumam ar 1000+ darbiniekiem zīmols nemaz nevar maksāt mazāk par 100 000, nu viņš arī nezina, viņš it kā piekrīt. Mēs esam redzējuši ļoti sliktus zīmola maiņas pasākumus – VIVI pilnīgas šausmas, nesalabojot servisu, nomaini zīmolu. Rīgas Satiksmei tieši tas pats. Es neesmu pret zīmola maiņu, bet esmu pret nekvalitatīvu, nesagatavotu zīmola maiņu, kas nes zaudējumus uzņēmumam, rīdziniekiem."
Kamēr Rīgas namu pārvaldnieka nākotne nav izlemta, zīmola maiņas konkurss piebremzēts. Uz līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrību pretendē septiņi reklāmas uzņēmumi. Pakalpojumu cena svārstās no 57 līdz 98 tūkstošiem
Namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ozoliņš uzskata, ka uzņēmums strādā labi un departamenta aizrādījumiem nepiekrīt.
[NP: Jūs sakāt uzņēmums strādā labi, bet mājokļu un vides departaments savā atzinumā raksta, ka neapmierinoši.] Mums ar viņiem ir atsevišķs līgums par Rīgas domes dzīvokļu apsaimniekošanu, kur tiek iemitināti sociālie īrnieki, kas ir ļoti prasīgs klients pats par sevi. Un šie īrnieki varbūt arī nav paši labākie klienti, īrnieki, skaidrs, ka tur ir problēmas, gan ar maksāšanas disciplīnu, gan ar dažādiem pārkāpumiem. Pēdējā MVK sēdē mājokļu un vides departaments pateica, ka labi, mēs tomēr esam progresējuši, tātad virziens ir pareizais, manuprāt.
Rīgas namu pārvaldnieka vadība kopš 2022.gada saņēmusi ievērojamu atlīdzības kāpumu. Nekā Personīga apkopotie dati par atalgojumu pašvaldības kapitālsabiedrību valdēs liecina, ka tagadējā vadītāja priekšgājējs Ronalds Neimanis par 2022.gadu saņēma nepilnus 90 tūkstošus, bet Ozoliņš pērn nopelnīja 111 jeb par 20 tūkstošiem vairāk. Savā gada pārskatā kapitālsabiedrība raksta, ka 2000 darbinieku vidējā alga bija 1428 eiro – par 300 eiro vairāk nekā 2022.
Bez atlīdzības pieauguma nav palikušas arī citas pašvaldības kapitālsabiedrību valdes, piemēram, galvaspilsētai daļēji piederošā "Rīgas Siltuma" valdes loceklim Raivim Elliņam, 2022. gadā izmaksāja 69, bet pērn jau 109 tūkstošus. Par 23 tūkstošiem vairāk nekā 2023.gadā saņēma uzņēmuma bijušais valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons, kuram šonedēļ padome izteica neuzticību. Viņš pērn saņēmis 121 tūkstoti. Algas kāpušas arī Rīgas Satiksmes, Rīgas Ūdens, Rīgas nami un Rīgas meži valdēs.
"Mums ir svarīgi, lai atalgojums būtu samērīgs. Es saprotu, ka varbūt kā tas izskatās uz kopējā fona, kā tas ir Latvijas tautsaimniecībā, bet ja mēs salīdzinām, mums ir mazākas algas nekā Latvijas Pastā, Lidostā Rīga, Latvijas Loto, Valsts nekustamajos īpašumos, un daudzās citās kapitālsabiedrībās."
"Ka valde varētu samazināt savas algas? Ja kapitāldaļu turētājs lems, ka tā jādara, tad tā būs jādara. Bet es nezinu. A ko tas dotu? [NP: Tas būtu kā sākums. Solidarizēšanās?] Ar ko? [NP: Ar cilvēkiem. Dzīvojam tomēr taupības režīmā. Tāpēc tāds jautājums.] Sapratu."
Līdzdalības izvērtējumu veic advokātu birojs "Sorainen". Gan domē, gan kapitālsabiedrība norāda, ka to varētu noslēgt līdz septembra beigām. Tad jautājums atkal nonāks komitejas dienaskārtībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
