Augusta puča atskaņas Latvijā – bailes un neziņa rezultējas ar brīvību
Augusta pučs baiļu pilnas stundas sagādāja arī Latvijā. Padomju armijnieki ieņēma stratēģiskos punktus Rīgā, ielās bija tanki un iedzīvotāji nesaprata, kas sekos. Tomēr liktenis neatkarību alkstošajām valstīm izrādījās labvēlīgs – apvērsums izgāzās un Baltijas valstis tapa brīvas.
Pilnīga neziņa un apjukums. Tā savas izjūtas 1991. gada 19. augusta rītā raksturo cilvēki, kuri tieši izjuta puča atbalsošanos Latvijā.
Vairums Latvijas iedzīvoju par notikumiem Maskavā agri no rīta uzzināja no televīzijas. Kā tolaik bija ierasts, neparedzētos apstākļos raidīja baleta iestudējumu "Gulbju ezers" un pēc tā tad arī sekoja īss paziņojums, ka noticis apvērsums.
Pēc tam tika atslēgti sakari – nebija pieejams nedz radio, nedz televīzija. Vēlāk OMON jeb milicijas vienība ieņēma stratēģiskos punktus.
Romualds Ražuks, toreizējais Tautas frontes vadītājs
Viņiem galvenais bija neatkārtot janvāra kļūdas, kad mēs bijām ātrāki un visur salikām savus cilvēkus. Baiļu nebija, bet bija milzīga neziņa par to, kas būs un kā būs.
Andris Bunka, Ministru Padomes priekšsēža Ivara Godmaņa apsardzes priekšnieks
Vissmagākais bija no rīta šķirties no ģimenes. Tā sajūta bija tāda, ka vairāk nekad neredzēsimies. Bērni vēl gulēja un es sievai novēlēju, lai izaudzina kārtīgus bērnus.
Bunka atminas, ka uzreiz devās pie sava priekšnieka Godmaņa paziņot jaunumus. Toreizējās valdības vadītājs deva pavēli nešaut uz padomju armiju, lai vara vēlāk nepiedēvētu vardarbību. Tajā pašā laikā Augstākās Padomes prezidijs paziņoja, ka pučistu izveidotajai Valsts Ārkārtējā stāvokļa komitejai Latvijā nav nekādu pilnvaru un pilsoņi tika aicināti nesadarboties un īstenot nevardarbīgu pretošanos.
Tanku un bruņoto spēku klātbūtne likusi domāt, ka apvērsumam būs nopietnas sekas un tas tik drīz nebeigsies, tautfrontnieki pat sāka gatavoties vispārējam streikam. Tomēr pēc divām dienām pienāca ziņas, ka nošāvies viens no pučistiem – PSRS iekšlietu ministrs Boriss Pugo. Tad jau bija skaidrs, ka pučs izgāzies.
Romualds Ražuks, toreizējais Tautas frontes vadītājs
Omoniešu specvienības bruņutransportieris atvilka smagos blokus, iebrauca Doma laukumā un sāka mest dūmu granātas. Sākām dzenāt cilvēkus, un tad pēkšņi viss noklusa un viņi aizbrauca. Mēs domājām, ka būs apšaude, bet tad uzzinājām, ka pučs izgāzies.
Tālavs Jundzis, toreizējais Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdis
Pučisti mēģināja to lietu darīt iespējami demokrātiski un nesāka ar tiešām represijām, masveida arestiem, nošaušanām. Tas bija par iemeslu tam, ka pučs vairāk par dažām dienām neīstenojās.
Tajā pašā dienā Augstākā Padome pieņēma likumu, kas atjaunoja Latvijas faktisko neatkarību. Padomju savienība bija sabrukusi.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
