Ballītes nepietrūkst un sajūta kā otrajās mājās: jaunieši stāsta par pieredzi valsts aizsardzības dienestā
Vēl līdz nākamās nedēļas vidum jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem tiek aicināti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta jaunajam iesaukumam. Visticamāk, arī šoreiz daļa būs jāiesauc obligātā kārtā, rīkojot izlozi, jo brīvprātīgo skaits varētu būt nepietiekams. Līdz šim aizvadītas divas izlozes, un pieredze liecina, ka daudzi jaunieši pavēstes ignorē. Par izvairīšanos no dienesta sodīti jau aptuveni trīssimt cilvēki.
Karavīru apmācība Ādažu poligonā labi dzirdama jau no attāluma. Valsts aizsardzības dienesta karavīri apgūst šaušanu – arī Emīls un Renārs. Dienestam abi pieteicās brīvprātīgi un izvēli nenožēlo.
"Tas bija man kā tāds sapnis, kuru es nekad neesmu piepildījis. Nebiju pārliecināts par profesionālo dienestu, parakstīt līgumu uzreiz uz pieciem gadiem. Tāpēc izvēlējos atnākt uz valsts aizsardzības dienestu, šeit kā karavīrs iegūt to pieredzi. (TV3: Nenožēlo?) Nē, šo izvēli es tiešām nenožēloju. Esmu ieguvis ļoti daudz jaunus draugus – tādus kā cīņas biedrus. Tiešām cilvēkus, uz kuriem var paļauties."
"Man ļoti gribējās saprast, kas ir armija. Kā arī mans tēvs bija dienējis Latvijas armijā. Tāpēc uzskatu, ka man vajadzēja turpināt to. Es pilnībā ne cik nenožēloju to, ka pieteicos dienestam, jo šeit es ieguvu tik daudz jaunu zināšanu, kuras civilajā dzīvē es nevarētu iegūt. Tās būtu izdzīvošanas spējas vai arī vienkārši orientēšanās. Pat šaušana ar ieroci mani ļoti ieinteresēja. (TV3: Nav tā, ka kaut kas pietrūkst? Ballītes varbūt?) Ballītes man nepietrūkst. Tomēr es saprotu, ka esmu tagad dienestā, un pa šiem 11 mēnešiem vajag izdarīt maksimumu. Maksimāli parādīt sevi, lai arī pašam būtu lepnums par sevi. Sadzīves dzīvē mums viss tiek nodrošināts, nevajag ne par ko rūpēties."
Apmierināts ar dienestu, kurā aizvadīti sešarpus mēneši, ir arī Roberts. Taču vispirms bija jāpierod pie disciplīnas.
"Viegli nav. Bet es neteiktu, kas ir arī šausmīgi grūti. Protams, ir tas fiziskais un viss pārējais. Man personīgi varbūt laikam mentāli tā visa disciplīna, ne tik ļoti kā fiziski grūti to visu darīt. (TV3: Un pusgada laikā nepierod pie tā?) Tagad jau ir viennozīmīgi iestājusies kaut kāda veida rutīna, kad tu zini, kur tu ej, ko tu dari. Un šīs jau ir kā otrās mājas."
Robertu dienestā iesauca obligātā kārtā. Viņu izraudzījās pēc nejaušības principa – izlozē. Vispār gan Roberts vēlējās dienēt brīvprātīgi, taču nokavēja pieteikšanās termiņu.
"Man atsūtīja anketu, ka datums ir nokavēts, ka nevar mani paņemt, un lai es pats nākamajā gadā piesakos brīvprātīgi. Bet tad, es sapratu, ja es nevaru iet dienestā, es darīšu kaut ko citu. Es sāku strādāt, un tajā dienā, kad man atsūtīja to pavēsti, es biju darbā. Tāda bēdīga sajūta, jo es pieteicos pagājušajā gadā, mani nepaņēma. Un tagad mani iesauc. Tie bonusi, kas ir iesauktajiem, ir daudz mazāki, nekā tiem, kas pieiet brīvprātīgi tam."
Piesakoties brīvprātīgi, karavīri mēnesī saņem divreiz lielāku pabalstu – sešsimt eiro mēnesī. Viņi arī var izvēlēties dienesta vietu, un, tam noslēdzoties, valsts apmaksā studijas augstskolā, ja izturēti iestājeksāmeni. Šo iespēju domā izmantot Emīls, viņš vēlas kļūt par būvinženieri. Savukārt Roberts nolēmis iestāties profesionālajā armijā, un ar lielu varbūtību tā rīkosies arī Renārs.
"Man ir tā degsme, un man tiešām, kā saka, asinis paliek siltas, runājot par armiju un tādām lietām. Jo man tiešām ļoti patīk šī tēma – viss, kas saistās ar aizsardzību."
Nākamtrešdien noslēgsies brīvprātīgā pieteikšanās jaunajam iesaukumam. Tajā paredzēts uzņemt gandrīz pusotru tūkstoti karavīru. Līdz šim iesniegumi saņemti no 1100 jauniešiem. Līdz ar to, visticamāk, būs jārīko izloze. Tā plānota 21. janvārī.
Līdz šim notikušas divas izlozes. Un, kā stāsta Aizsardzības ministrijā, pieredze liecina, ka, saņemot pavēsti, aptuveni trešā daļa jauniešu no iesaukšanas vispirms cenšas izvairīties.
"(TV3: Ap 30% nedod ziņu, ja?) Jā, bet tas ir sākotnēji. Pēc tam, protams, mēs atkārtoti ar viņiem sazināmies. Un statistika rāda, ka, atkārtoti sazinoties vai arī jau iesaistoties Militārajai policijai, cilvēki, saņemot pirmos sodus, sāk reaģēt. Mēs par 300 jauniešiem esam nosūtījuši informāciju Militārajai policijai, kura tad tālāk uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu. (TV3: Un tas nozīmē – brīdinājums vai jau naudas sods?) Ir gan brīdinājums, var būt arī naudas sods līdz 750 eiro."
Ar sodu no dienesta nevar "atpirkties". Sods ir par izvairīšanos no iesaukšanas, bet tas neatbrīvo no pienākuma dienēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
