Baltijas premjeri pārliecināti, ka "Rail Baltica" pamattrasi izdosies izbūvēt visās trīs valstīs
Šodien Rīgā tikās visu trīs Baltijas valstu premjeri, lai apspriestu reģiona drošības jautājumus un pārrunātu "Rail Baltica" projekta gaitu. Lai gan joprojām ir daudz neskaidrību par to, kā spēsim šo vairāku miljardu vērto projektu īstenot, Baltijas valstu valdību vadītāji ir pārliecināti, ka vērienīgo infrastruktūras projektu izdosies pabeigt līdz 2030. gadam. Kaimiņvalstis nesatrauc arī tas, ka šobrīd Latvijā dzelzceļa pamattrases būvniecības tempi būtiski iepaliek un ir divtik zemāki nekā pie viņiem.
Latvija šogad ir prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē, tādēļ visu trīs kaimiņvalstu premjeru tikšanās pie mums pēdējā laikā notiek visai regulāri. Katrā no vizītēm viens no apspriestajiem tematiem ir arī dažādu problēmu nomāktais "Rail Baltica" projekts, kurā, lūkojoties uz būvniecības tempiem, atpaliekam tieši mēs.
Piemēram, Lietuvā šobrīd darbi notiek jau 114 kilometru garā pamattrases posmā, turklāt aptuveni deviņu kilometru garumā jau tiek klātas arī sliedes. Igaunijā trases aprises veidojas 105 kilometru garumā. Tikmēr pie mums temps divtik zemāks – nauda ir, lai izbūvētu 45 kilometrus pamattrases, taču realitātē darbi šobrīd vēl notiek mazākā apjomā.
"[TV3: Vai Lietuvu un Igauniju nesatrauc tas, ka Latvijā šie būvniecības tempi tik ļoti atpaliek no Baltijas valstīm?] Cik bieži mēs tiekamies, tā tiešām ir viena no galvenajām tēmām, un arī šodien par to runājām. Un tiešām gribu paslavēt, ka Latvijas premjere prezentēja diezgan ievērojamu progresu, un es ļoti priecājos, ka projekts, kurš varbūt agrāk radīja bažas vai lika šaubīties, tagad ir drošās rokās. Mēs ar cerībām skatāmies uz to, ka tas būtiski pavirzīsies uz priekšu. Lietuva jau rēķinās, ka 2030. gadā mēs to noteikti pabeigsim. Mēs virzāmies pēc plāna, un es nešaubos, ka Latvija būs tepat blakus ar savu pabeigto projektu."
Arī mūsu ziemeļu kaimiņvalsts premjers šodien pauda, ka līdz šim dzirdētais no Latvijas valdības liek viņam ticēt – Igaunija nepaliks bez jaunā dzelzceļa savienojuma ar Rietumeiropu.
"Latvijas vēstījums, cik es saprotu, ir ļoti skaidrs – ka Igaunijas virzienā šis trases posms tiek aktīvi plānots, un tā ir ļoti pozitīva ziņa arī mums. Paskatoties kartē, mēs redzam, ka caur šo savienojumu Eiropa mums būs daudz pieejamāka. Un es ticu, ka Latvijas valdība šajā jautājumā rīkosies ļoti mērķtiecīgi un sekmīgi un mūsu savienojums būs izveidots. Daudzus gadus bija diskusijas par to, kā tas tiek finansēts, bet jaunais budžeta periods sniedz cerības."
Arī premjere Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka finansējuma piesaiste "Rail Baltica" ir visu triju Baltijas valstu kopīgā prioritāte un mērķis ir panākt maksimālu atbalstu šim projektam nākamajā Eiropas Savienības budžetā. Savukārt šobrīd esot nodrošināts viss, lai darbi Latvijas posmā strauji virzītos uz priekšu.
"Šobrīd mums ir gan nauda, kas ir Eiropas Savienības nauda, gan arī Latvijas finansējums no budžeta, lai mēs būvētu. Tas, ka mums kaut kādā posmā visiem ir nedaudz kaut kāds finansējuma trūkums, mēs to izrunājam. Katram ir savi plāni, kā mēs to aizpildīsim. Latvijā ir runāts par publisko un privāto partnerību, bet viennozīmīgi gribu pateikt, ka visas tās baumas, ka mēs uz Igauniju nebūvēsim, ir pilnīgas baumas. Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir vajadzīgs šis savienojums ne tikai no tā, lai mūsu iedzīvotāji varētu viens pie otra aizbraukt. Mums ir svarīgi, lai "Rail Baltica" ir īsts militārās mobilitātes projekts."
Līdzās "Rail Baltica" projektam premjeru dienaskārtībā šodien bija arī vairāki jautājumi, kas saistīti ar reģiona drošību. Visu trīs valstu valdību vadītāji akcentēja, ka šogad Baltijas valstis izdarījušas daudz, lai iedzīvotāji justos drošāk – atslēdzāmies no BRELL elektroenerģijas tīkla, stiprinājām savas robežas, kā arī visas trīs valstis ir spējušas aizsardzības izdevumus kāpināt līdz aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta.
"Baltijas valstis ar šiem lēmumiem šādi stiprinām NATO. Un mēs padarām NATO stiprāku. Mēs turpināsim kopā pretoties nelegālās migrācijas spiedienam uz robežas ar Baltkrieviju. Mēs tāpat šobrīd esam kopā ar Lietuvu cīņā ar gaisa balonu radīto apdraudējumu Viļņas lidostai. Un mūsu dienesti ikdienā sadarbojas, aiztur kontrabandistus un sargā mūsu gaisa telpu."
Arī Lietuvas un Igaunijas premjeri savos komentāros uzsvēra visu triju Baltijas valstu vienotības nozīmi un reģiona drošību. No Latvijas stafeti par prezidējošo valsti Baltijas Ministru padomē pārņems Igaunija, tādēļ sagaidāms, ka līdzīgas premjeru sanāksmes turpmāk biežāk notiks Tallinā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
