Baltkrievijas izvērstais nelegālās migrācijas spiediens nerimst – operācija "Vilkatis" pagarināta līdz gada beigām

Reaģējot uz pastiprināto nelegālās migrācijas spiedienu no Baltkrievijas, operācija "Vilkatis" sākās 11. augustā. Tās īstenošanā tika iesaistīti plaši spēki – ne vien Valsts robežsardze, bet arī policija, drošības dienesti un Nacionālie bruņotie spēki. Jau operācijas pirmajās nedēļās no nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumiem tika atturēti vairāki simti cilvēku. Aizturēti arī nelegālo migrantu pārvadātāji, bet pie Baltkrievijas robežas atklāti un likvidēti divi tuneļi, kas bija izveidoti nelegālai iekļūšanai Latvijā.

"Mēs redzam pēc statistikas, ka jūlijā bija 2240 atturēto migrantu, tad augustā bija krass kritums uz 1375. Septembrī ir vēl viens kritums – uz 1243, tāpēc šī operācija vērtējama kā pozitīva," norāda Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs.

Tomēr situācija uz Latvijas austrumu robežas aizvien ir saspringta, turklāt pēdējās divās nedēļās nelegālās migrācijas spiediens atkal pieaudzis. Mūsu bruņotie spēki ziņo, ka šonedēļ apturējuši vismaz 20 migrantu grupu, kuru Latvijas robežas virzienā pavadīja bruņotas, maskās tērptas personas –  izteica draudus NBS karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā.

"Diez vai Baltkrievija pārstās šo nelegālo imigrāciju izmantot, kā ieroci pret mums, pret Latviju, pret Eiropu. Un šī nelegālā imigrācija turpināsies. Jautājums ir, cik veiksmīgi mēs ar to strādājam," vērš uzmanību aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Tādēļ valdība otrdien lēma operāciju "Vilkatis" pagarināt līdz pat 31. decembrim. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) uzskata – ja pastiprinātā dienestu klātbūtne uz robežas tiktu samazināta, būtiski pieaugtu risks, ka Latvijas teritorijā sekmīgi iekļūtu liels skaits nelegālo imigrantu.

"Mēs ļoti priecātos, ka mums būtu citāds kaimiņš. Skaidrs, ka šajā brīdī, ja mēs ieietu ierastajā režīmā, arī attiecībā uz robežsardzi, tad mūsu valstī, visticamāk, būtu iespaidīgi skaitļi ar nelegālajiem imigrantiem, kuri sekmīgi iekļūtu valsts teritorijā," norāda Dombrava.

Vienlaikus gan Iekšlietu, gan Aizsardzības ministrijā uzsver – ar operācijas pagarināšanu vien nepietiek. Ilgtermiņā jāstiprina pašas Valsts robežsardzes spējas.

"Tāpēc mums ir jāturpina, protams! Bet mums ir jāskatās uz tiem resursiem un tiem līdzekļiem, lai pēc iespējas vairāk Valsts robežsardze uzaudzētu savus muskuļus un būtu spējīga, un NBS būtu tikai atbalsts," pauž Melnis.

Robežsardzē atzīst – kamēr migrācijas spiediens nemazinās, ar pašreizējo darbinieku skaitu vien nav iespējams nodrošināt tik blīvu robežas apsardzi kā operācijas laikā. Tādēļ līdztekus papildu cilvēkresursiem nākotnē plānots plašāk izmantot arī tehniskos risinājumus – dronus, sensorus un citas robežas uzraudzības tehnoloģijas.