Bartaševiča vadītā Rēzeknes pašvaldība gatava atdot "Goru" valsts pārvaldībā

Diskusijas par Latgales nozīmīgākās kultūrvietas – koncertzāles "Gors" – nākotni attīstās strauji. Pēc tam, kad izskanēja bažas par iespējamu tās nodošanu privātās rokās, portālā manabalss.lv pret šo ieceri savākti jau deviņi tūkstoši parakstu.

Šonedēļ jautājums nonāca arī valdības dienaskārtībā – vairākās ministrijas tika deleģētās kopā ar Rēzeknes pašvaldību meklēt labākos risinājumus "Gora" turpmākajai pārvaldībai. Izskanējusi arī iespēja, ka valsts varētu iesaistīties, lai "Gorā" arī turpmāk nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, un Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs šo piedāvājumu uztvēris tieši.

Otrdien sasauktā preses konferencē viņš paziņoja, ka variants par koncertzāles nodošanu privātam uzņēmumam vairs netiek izskatīts – tā vietā pašvaldība gatava piedāvāt ēku pārņemt valstij. Noprotams, ka šāds variants tiek piedāvāts kā atbilde izskanējušajām bažām, ka Rēzeknes dome bija vēlējusies "Gora" repertuārā ietvert saturu ar lielāku komerciālo atdevi.

"Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, tas ir mūsu piedāvājums. Ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu, tad mēs šādu variantu piedāvājam," klāsta Bartaševičs.

Vienlaikus joprojām tiek izskatītas arī citas iespējas – koncertzāli pārveidot par pašvaldības iestādi vai saglabāt līdzšinējo pārvaldības modeli, atstājot to kā kapitālsabiedrību. Diskusijas par "Gora" nākotni sākās pēc pašvaldības veiktā audita. Tajā secināts, ka nepieciešams izvērtēt koncertzāles darba efektivitāti un meklēt saimnieciski izdevīgākus risinājumus, jo pašvaldība katru gadu "Gora" darbībai piešķir vidēji ap 700 000 eiro. Rēzeknes dome turpina maksāt arī kredītu par koncertzāles būvniecību.

Uz TV3 Ziņu jautājumu, vai gadījumā, ja koncertzāli pārņemtu valsts, tai būtu jāsedz arī atlikušo kredītu – 3-4 miljonus eiro -, Rēzeknes mērs, neslēpjot ironiju, norādīja, ka šīs saistības pašvaldība būtu gatava pati segt arī turpmāk.

"Vienkārši piedāvājam valstij, balstoties uz tām izskanējušajām domām, paņemt īpašumā šo objektu. Bet kredītus mēs esam gatavi maksāt," stāsta Bartaševičs.

Uz jautājumu, kā tas šādā gadījumā var būt izdevīgi pašvaldībai, viņš saka: "Varu piekrist, ka valsts labāk nodrošinās to pareizo saturu nekā pašvaldība. Ja tādi minējumi parādījās publiskajā telpā, ka pašvaldība kaut ko nepareizi dara, tad acīmredzot valsts var uzņemties un darīt labāk."

No kultūras ministres Agneses Lāces sacītā gan varēja noprast, ka valsts ir gatava iesaistīties, lai kopā meklētu labākos risinājumus "Gora" turpmākajai pārvaldībai un koncertzāle turpinātu nodrošināt kvalitatīvu kultūras piedāvājumu. Taču šobrīd runāt par tās pārņemšanu vai kādu citu scenāriju esot pārspīlēti. Vispirms visām pusēm jāapspriežas pie viena galda.

"Un tad arī vērtēsim scenārijus. Bet es vēlos arī teikt, ka, ja pašvaldība nepilda savu apņemšanos, par to neviens netiek atalgots. Pašvaldība ir uzņēmusies šo funkciju, pašvaldība ir 100% kapitāldaļu turētājs, un arī šis koncertzāles stratēģiskais mērķis ir jārisina pašvaldībai. Valsts atbalsta ar dažādiem finansējuma instrumentiem, tomēr kapitāldaļu turētājs ir pašvaldība," teic Lāce.

Valsts budžeta finansējums koncertzāles darbam vidēji ir aptuveni 220 000 eiro gadā. Rēzeknes mērs uzskata, ka tas ir nepietiekams. Tikmēr kultūras ministrei esot bažas par to, cik tagad viss notiek lielā steigā – pašvaldības izveidotā darba grupa, kura strādā pie "Gora" nākotnes attīstības scenārijiem, darbu plāno noslēgt jau 30. decembrī, un ministre cerot, ka šajās starpsvētku dienās netiks pieņemti kādi pārsteidzīgi lēmumi.