Pašlaik dalībvalstis Eiropas Savienības budžetā iemaksā vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Lai aizlāpītu "Brexit" radīto robu, kas svārstās no deviņiem līdz vienpadsmit miljardiem eiro gadā, dalībvalstīm būtu jāpalielina iemaksas. Eiropas Parlamenta ieskatā līdz 1,3, savukārt, komisijasprāt – tikai līdz 1,07 %.
Lai gan plānots gala lēmumus par Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu pieņemt pēc apmēram trim nedēļām, ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir bažīgs, jo šīs dienas sarunas nekādu virzību uz priekšu budžeta sarunās neesot.
"Mēs joprojām esam tur, kur mēs bijām oktobrī, proti, vēl nav panākta vienošanās, cik liels būs ES budžets kopumā, tātad, cik procentus no IKP iemaksās. Ir ļoti grūti sadalīt nenomedītu lāčādu un tad, kad zinās, cik tas lācis ir bijis liels un, cik tad [liels] tas kažoks beigās sanāk, tad jau varēs runāt kā to vislabāk sadalīt," TV3 ziņām norādīja Kariņš.
Latvijas eiroparlamentārieši atbalsta iemaksu palielināšanu līdz 1,3% no IKP, jo arī tad pieejamais Eiropas Savienības finansējums arvien krietni pārsniegs mūsu iemaksas. Taču jārēķinās, ka mūsu aploksne nākamajos gados samazināsies, to šodien pēc tikšanās ar Eiropadomes prezidentu atzina arī premjers.
"Lielbritānija ir izstājusies, tas nav teorētiski, tas ir fakts. Viņa bija viena no lielākajām neto maksātājām un liekas, ka nav nekādas vēlmes aizstāt Lielbritānijas iztrūkumu. Tātad kopējais budžets jebkurā gadījumā būs mazāks, jautājums – par cik tas būs mazāks un kurās jomās. Process ir ļoti, ļoti sarežģīts un faktiski mēs esam šobrīd atkarīgi no tā, kādā veidā Mišela kungs virzīs jautājumu izskatīšanai, kad viņš atklās savu redzējumu, cik budžetam būtu jābūt lielam," skaidro premjers.
Vēl viens iemesls budžeta samazinājumam ir Eiropas pārorientēšanās uz jaunu politiku. Latvijas Finanšu ministrija ir skeptiska – līdz ar fondu apgriešanu, tiks ierobežota arī dalībvalstu attīstība.
"Jaunās politikas ir ļoti svarīgas, bet nedrīkst aizmirst to devumu, kas ir no tā saucamajām vecajām politikām, no kohēzijas politikas un no lauksaimniecības politikas. Mēs uzskatām, ka tām politikām ir liela efektivitāte un viņas ir daudz plašākas par jauno politiku priekšlikumiem, ar tām jaunām politikām nevar atrisināt visas problēmas, tās ir specifiski mērķētas konkrētiem gadījumiem, savukārt Kohēzijas politika ir ļoti apjomīgs tvēriens, kas tiešām ļauj attīstīt efektīvi dalībvalsts un celt dalībvalsts attīstības līmeni," norāda Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Boriss Kņigins
Šobrīd galvenais jautājums, cik lielākās maksātājvalstis ir gatavas maksāt par Eiropas Savienības pārorientēšanu un, cik līdzekļus budžetam varētu piesaistīt no jaunu nodokļu ieviešanas.
"Ir vesela virkne ar jautājumiem, kas nav tik viegli atrisināmi, par Eiropas Savienības pašienākumiem, proti, ka ES varētu tikt uzturēta ne tikai no dalībvalstu iemaksām, bet no tiem pašiem digitālajiem nodokļiem, ko runā," saka EP deputāts ivars Ijabs (A/P!).
Tikmēr EP deputāte Inese Vaidere (JV) norāda: "Būs vajadzīgi nodokļi, kas ienāks ES budžetā, bet neskars pilsoņus. Kaut vai, piemēram, digitālais nodoklis par ko ir jāvienojas. Jo, ja mēs vieni paši uzliksim digitālo nodokli tādiem gigantiem kā "Google" un "Apple", tad mūs ļoti ātri var nospiest kā nelielus kukainīšus," uzskata Vaidere.
Lai nepieļautu būtisku fondu finansējuma samazinājumu, Latvija jau meklē sabiedrotos. Portugālē notikušajā Eiropas Savienības Kohēzijas draugu samitā kopumā 15 dalībvalstis parakstījušas deklarāciju, kurā norādīts, ka finansējums nedrīkst ciest no būtiska vai neproporcionāla samazinājuma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
