Bergmanis par Krievijas raķešu mācībām Baltijas jūrā: Varbūt viņiem nesanāk

To pavēstījis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, komentējot jautājumu par Baltijas aizsardzību.

Jautājumi par Baltijas drošību NATO ģenerālsekretāram tiek uzdoti bieži. Vēl pirms 2 nedēļām vizītes laikā Kanādā viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja kādai no Baltijas valstīm uzbruks, "NATO nekavējoties reaģēs". Turklāt, kas līdzīgs tam, kas notika Krimā un Ukrainas Austrumos, Baltijā nevar notikt, jo gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā jau atrodas NATO spēki.

To, ka Baltija ir drošībā, Jenss Stoltenbergs apliecināja arī vakar pēc tikšanās ar Nīderlandes premjerministru.

Jenss Stoltenbergs

NATO ģenerālsekretārs

NATO klātbūtne Baltijas valstīs pēdējos gados ir būtiski pieaugusi – ir palielināta gaisa patrulēšana, jūras spēku klātbūtne, ir izvietoti lielāki sauszemes spēki. Šobrīd mēs neplānojam vēl vairāk palielināt savu militāro klātbūtni reģionā, taču mēs plānojam nostiprināt mūsu iespējas nepieciešamības gadījumā nosūtīt papildspēkus.

Stoltenbergs uzsver, ka jautājums par karavīru mobilitātes uzlabošanu tiks risināts visas Eiropas līmenī. Tas būs galvenais apspriežamais jautājums jūlijā Briselē gaidāmajā NATO samitā.

Tikmēr, runājot par Krievijas militārajām aktivitātēm, uzmanības centrā joprojām ir Baltijas jūrā šobrīd notiekošās militārās mācības. To dēļ Latvijai nācies lidojumiem slēgt daļu gaisa telpas, taču arī šoreiz pieteiktajā laikā raķešu šaušana nav notikusi.

Raimonds Bergmanis

aizsardzības ministrs (ZZS)

Tā nav notikusi jau otro reizi, un kamdēļ tas nav noticis, mums šobrīd ir grūti izskaidrot, jo mums nav informācijas. Tas, kas ir norādīts lūgumā par gaisa telpas slēgšanu, ir norādīts, ka tās ir raķešu izmēģinājumu mācības, nu, varbūt viņiem nesanāk, nu man ir grūti komentēt, jo mums nav šīs informācijas.

Bergmanis uzsver, ka gaisa telpas slēgšana rada neērtības civilajā aviosatiksmē, kā arī rada bažas par drošību. Viņš atgādina, ka pagājušonedēļ Baltijas jūrā iegāzās Krievijas kaujas helikopters.