Uz saturu

Biedrība: Krievijas un Baltkrievijas ražotajām izejvielām iespējami ātrāk jāatrod jauni piegādātāji

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru – Baltkrievijas un Krievijas – ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus un rast veidus, kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

5 komentāri
  • Labibūs
    19.03.2022 10:13
    Deputātiem un pilsētniekiem liekas ka veikalos viss pats uzradīsies, vēl pa lēto un uz akciju.
  • S.
    19.03.2022 06:23
    Savulaik lauksaimniecības eksperti no Rīgas dīvāniem skaļi taurēja, ka jāmazina lopu skaits, jo gotiņas radot pārāk lielu co2, purkšķinot pļavās, tagad Zemnieku Saeima ziņo, ka Latvijā kā valstij ar attīstītu lauksaimniecību ir mazāks lopu skaits kā ES vidēji, tātad mazākas iespējas mēslojumam izmantot organiku (bioloģisko mēslojumu).Vēl viena nozare, kuru vietējie birokrāti veiksmīgi bremzējuši vai nu aiz pārcentības, neprofesionalitātes vai parasta stulbuma. Skaidrs, ka ne jau ar to vien glābtu sistēmu, bet attieksmi rāda. Tagad, kad Ukrainai nav laika audzēt labību, būtu laikam īstais laiks no lauksaimn. min. un citiem dienestiem bremzēt pēc kādiem normatīvu pantiem zemniekiem sēt un ražot pēc iespējas vairāk. Tas, ka valsts līmenī līdz šim maz darīts, lai novērstu atkarības no agresoru valstu ekonomikas, lien ārā pa visiem stūriem, urāpatriotiskai NA ar savu ZM ir tikai bla-bla-bla. Tagad NA skaraida un bļaustās, ka ukraiņu bērniem, kuru vecāki te grib patverties tikai kara laiku, obligāti jāmācās latviešu valodā, it kā tas būtu šodien pats svarīgākais.
  • cits variants
    18.03.2022 21:34
    Abu šo valstu nacistiskie vadoņi varētu izbeigt karu pret Ukrainu.
  • Nē Fedja!
    18.03.2022 18:28
    Skatījos joutubē kā Pakistānā izgatavo traktoru detaļas. Kloķvārpstas, tiltus un daudz ko citu. No lūžņiem, bez izejvielu svēršanas, bez temperatūras un citu parametru mērīšanas kausēšanas krāsnīs. Strādnieki skraida basām kājā. Puse strādnieku puiseļi gadu 10-12. Lējumu apstrādes darbgaldu vecums 50 - 60 gadi. No mērinstrumentiem cirkulis, bīdmērs un mikrometrs kloķvārpstu kakliņiem. Detaļas likās tādas pazīstamas. Beigās iepakoja kastēs un virsū uzsmērēja belarus MTZ. Tad lūk kāpēc cilvēki lād jaunos traktorus MTZ! Lūst tilti, ātrumkārbas, kloķvārpstas. Viens no jokiem ka pat kloķvārpstu sagatvēm neveic nekādu termisko apstrādi par zobratiem un klaņiem nav ko runāt.
  • Pirktspēja
    18.03.2022 18:19
    Šo Krievijas un Baltkrievijas produkciju varēs iegādāties no ASV firmām, bet...DĀRGĀK.
Uzgaidiet...
Pievienot komentāru
Neatstāj tukšu
Neatstāj tukšu
Padomā pirms raksti un ievēro lietošanas noteikumus! Atceries, ka jebkāda veida (arī vārdiska) diskriminācija, naida kurināšana, citu personu goda un cieņas aizskaršana, draudi, apmelošana, aizliegtas simbolikas, kā arī pornogrāfiskas vai zaimojošas informācijas izplatīšana ir pretlikumīga. Informācija par šādām darbībām un komentāra autora dati var tikt nodoti tiesībsargājošajām iestādēm.
Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm