Bioloģiskie noārdāmie atkritumi Rīgā un Pierīgā jāsāk šķirot pēc diviem mēnešiem
Tuvākajā laikā galvaspilsētā un Pierīgā gaidāmi jauninājumi atkritumu apsaimniekošanā. No nākamā gada būs jāsāk šķirot bioloģiski noārdāmie atkritumi. Otrdien, apspriežoties visām iesaistītajām pusēm, gan kļuva skaidrs, ka ceļš līdz praktiskai gatavībai to visu pareizi darīt vēl diezgan tāls ejams.
Pēc diviem mēnešiem Rīgā un Pierīgā parādīsies jauni atkritumu konteineri, kuros cilvēkiem jāmet tikai un vienīgi bioloģiski noārdāmie atkritumi, bet joprojām nav zināms, cik to izvešana izmaksās iedzīvotājiem. Vismaz vēl šobrīd biodegradējamo atkritumu specializētā nodošana "Getliņi Eko" maksā piecus eiro tonnā, un šos atkritumus pārstrādā biogāzē. Taču biorektorus nākamgad aprīlī nomainīs pret citu pārstrādes tehnoloģiju, un tas radīšot sadārdzinājumu.
"Tarifs jaunajai rūpnīcai vēl tiek izskatīts, bet jebkurā tas būs lielāks par 5 eiro tonnā. Mūsu plānotā cena tīrai bioloģijai būs no 20 līdz 30 eiro tonnā," norāda SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja Baiba Rosicka.
Dzirdētais satraucis Rīgas vienu no atkritumu apsaimniekošanas operatoriem. "Šķirot un par to piemaksāt būs bezjēdzīgi. Ir jārada risinājums, kā bioloģijas apstrādes izmaksas poligonos varētu pārcelt uz noglabāšanas tarifu, bet neuzlikt uz bioloģiju. Citādāk tā šķirošana nenotiks. Tas būs mega dārgi, neviens tos konteinerus neņems," saka "Eco Baltia Vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
"Attiecīgi skatīsimies, kādi grozījumi, iespējams, būtu nepieciešami atkritumu apsaimniekošanas likumā tieši par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu. Mēs esam sadzirdējuši, ka tur potenciāli veidosies problēma," saka VARAM Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Bioloģiskie noārdāmie atkritumi no nākamā gada jāsāk dalīt tām 28 pašvaldībām – Rīgai, Pierīgai un Bauskai, kas šobrīd atkritumus ved uz Getliņiem. Atbildīgās Saeimas apakškomisijas vadītājam, kas šodien uzklausījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas pašvaldību savienību, radies iespaids, ka vairākas pašvaldības reaģējušas novēloti.
"Līdz galam neradīja pārliecību, ka pašvaldības ir gatavas nodrošināt šo šķirošanu. Neradās pārliecība, ka līdz šim veiktas secīgas darbības iedzīvotāju informēšanā, lai iedzīvotājos radītu pārliecību par nepieciešamību," norāda Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (AP).
Un kritiku par sabiedrības neinformēšanu saņēma, piemēram, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.
"Dabas resursu nodokļa likme par nešķiroto atkritumu izvešanu ar katru gadu trepītē pieaug, un tas ir papildu motivators tam, lai iedzīvotāji mazāk izmestu visu vienā vietā, bet vairāk šķiro un tādējādi vairāk ietaupa," teic Plešs.
Mācīties no Rīgas un Pierīgas kļūdām šobrīd var visas pārējās pašvaldības, jo bioloģiski noārdāmie atkritumi pārējā Latvijā jāsāk dalīt no 2023. gada.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
