"Brexit" bez vienošanās draud Lielbritānijai ar haosu

Tas gan neliedz britu valdībai sākt runāt par jauno imigrācijas politiku, un šonedēļ paziņots, ka no jauna iebraukušajiem Eiropas Savienības pilsoņiem pēc "Brexit" nebūs nekādas priekšrocības, salīdzinot ar citu valstu imigrantiem.

Lielbritānijā sāksies pamatīgs haoss un būtiski cietīs britu ekonomika, ja netiks panākta vienošanās ar Eiropas Savienību par turpmākām attiecībām pēc "Brexit".

Beidzoties brīvajai tirdzniecībai ar Eiropu, tūlītējās sekas Lielbritānijā varētu būt cenu straujš kāpums precēm un pakalpojumiem, sāktos recesija – LNT Ziņām Londonā prognozē prestižā ārpolitikas institūta "Chatham House" eksperts.

"Palikt bez vienošanās Lielbritānijai būtu vissliktākais scenārijs – ciestu uzņēmēji, tirdzniecība, būtu iztrūkumi piegādes ķēdēs, iedragātu uzņēmējus, kuri izvērš darbību arī Eiropas Savienībā, būtu problēmas ar pārtikas un medikamentu ievešanu. Problēmas būtu aviopārvadājumos un ceļotājiem, kaut vai piemēram, lidojot no Londonas uz Rīgu," norāda Lielbritānijas ārpolitikas institūta "Chatham House" eksperts Tomass Raines.

Tiek pieļauts, ka briti zaudētu mobilo sakaru viesabonēšanas pazeminātos tarifus §un rastos problēmas ar Lielbritānijā izdoto autovadītāju apliecību lietošanu Eiropas Savienībā. Iespējams, tiktu piemērota maksa darījumiem ar bankas kartēm, jo pazustu pieeja Eiropas Savienības maksājumu sistēmai.

Lai arī britu valdība ir izstrādājusi rīcības plānu vissliktākajam scenārijam, proti, tā sauktajā, "no deal" jeb smagajā "Brexit", tomēr briti joprojām sagaida kompromisu no Eiropas Komisijas, ja jau līdzšinējais Mejas plāns ir noraidīts.

Sarunā ar LNT Ziņām, britu valdības pārstāvis, Izstāšanās no ES departamenta jaunākais ministrs Robins Valkers skaidro – vienošanās iestrēgusi, jo Lielbritānija kategoriski iebilst muitas robežkontroles punktu izveidei starp Ziemeļīriju kā Apvienotās Karalistes teritoriju un Īrijas Republiku kā Eiropas Savienībā ietilpstošu. Kontrolposteņu izveide būtu 1998. gadā noslēgtā miera līguma pārkāpums, kas palīdzēja izbeigt gadiem ilgo teroristisko vardarbību Ziemeļīrijā.

"Eiropas Komisijas piedāvājums savukārt novilkt vertikālo robežlīniju pa Īru jūru, un attiecīgi atšķeļot Ziemeļīriju no Apvienotās Karalistes muitas zonas arī nav mums pieņemams," norāda Izstāšanās no ES Departamenta jaunākais ministrs Robins Valkers.

Taču palikšana tikai Eiropas Savienības muitas zonā arī neesot iespējama, jo to nevarētu uzskatīt par pilnīgu atbrīvošanos no Briseles diktāta, kas savukārt ir "Brexit" pamatā.

"Eiropas Savienība ir nelokāma, ka mums nav ļauts selektīvi paturēt piekļuvi Eiropas Savienības brīvajam tirgum, bet aizliegt cilvēku brīvu pārvietošanos pār robežām. Taču mēs gribam to aizliegt un gribam radīt paši savu imigrācijas politiku," pauž Izstāšanās no ES Departamenta jaunākais ministrs.

"Šobrīd Lielbritānijas kā labumu vēlas saglabāt preču brīvu kustību, bet vienlaikus gribam tiesības slēgt pašiem savus neatkarīgos tirdzniecības līgumus ar citām pasaules valstīm. Eiropas Savienība saka – ja Lielbritānijai tiek dota iespēja izvēlēties ekonomiskos labumus, bet atteikties no saistībām, piemēram, turpināt ļaut cilvēku brīvu kustību pār robežām, tad visas dalībvalstis tā gribēs, un tiks sagrauta Eiropas Savienības vienotā tirgus ideja," norāda Lielbritānijas ārpolitikas institūta "Chatham House" eksperts.

Intervijā LNT Ziņām, Izstāšanās no ES departamenta ministrs gan cenšas mierināt Lielbritānijā šobrīd dzīvojošos trīs miljonus Savienības dalībvalstu pilsoņus: "Mēs gribam, lai Eiropas Savienības pilsoņi, arī latvieši, paliek. Mēs novērtējam viņu ekonomisko devumu mūsu valstij. Pat sliktākajā "Brexit" gadījumā mēs vienalga parūpēsimies, ka Eiropas Savienības pilsoņu tiesības ir pasargātas. Cilvēki būs tiesīgi turpināt savas dzīves tāpat kā līdz šim, tostarp jau ir panākta vienošanās par sociālo atbalstu, pensiju iemaksām un valsts bezmaksas veselības aprūpes saņemšanu."

Eiropas Savienības pilsoņu Lielbritānijā intereses aizstāvošā biedrība "The3Millions" tomēr ar aizdomām uztver šos solījumus un aicina sociālekonomiskās tiesības likumā nodrošināt jau tagad uzreiz, nevis gaidīt – izdosies vai izgāzīsies kopējā vienošanās ar Eiropas Savienību par turpmākajām attiecībām pēc "Brexit".

"Ja mūsu tiesības būs noteiktas kādos sekundārajos likuma aktos, tā var būt problēma, jo ministri varēs mainīt un ierobežot apsolītās tiesības pat bez parlamenta apstiprinājuma. Tas mums dara raizes. Tāpēc mēs gribam, lai Eiropas Savienības pilsoņu tiesības ar likumu tiek noteiktas tagad, nevis vēlāk ierobežotas," norāda ES pilsoņu interešu biedrības "The3Millions" pārstāve Aleksandra Bulata.

Kā darbosies pēc-"Brexit" jaunā imigrācijas politika, kontrolējot no jauna iebraukušo Eiropas Savienības pilsoņu skaitu, īsti vēl nav skaidrības. Britu valdība gan šonedēļ paziņoja – tiks ierobežota mazkvalificēto strādnieku iebraukšana.

"Mēs vēlamies turpināt piesaistīt talantus no Eiropas, jo esmu bijis uzņēmumos, kuros latviešu iebraucēji rada nozīmīgu pievienoto vērtību IT un finanšu sektoriem. Šādus talantus un arī jaunos uzņēmējus mēs gribēsim turpināt piesaistīt pēc "Brexit". Gribam ieviest tādu imigrācijas politiku, kad varam izvēlēties augsti izglītotos un kvalificētos, un tā noteikti nebūs līdzšinējā cilvēku brīva pārvietošanās par robežām," saka Izstāšanās no ES Departamenta jaunākais ministrs.

Politikas analītiķi gan skeptiski par šādu imigrantu atlasi, jo fabrikās, noliktavās un lauksaimniecībā būs nepieciešami arī mazkvalificētie strādnieki no Eiropas Savienības.

"Uzņēmēji noteikti vēlēsies atvieglotāku imigrāciju, bet, lai vai kāda jaunā sistēma būs, imigrantu skaits būs mazāks, un Eiropas Savienības pilsoņiem noteikti būs grūtāk uzsākt strādāt Lielbritānijā," norāda Lielbritānijas ārpolitikas institūta "Chatham House" eksperts.

Lielbritānijas valdība noraida iespējamību un spekulācijas, ka tiktu rīkots otrs referendums, kas atliktu izstāšanos no Eiropas Savienības.

"Premjerministre ir skaidri pateikusi, ka otrais referendums nav dienaskārtībā. Mums jāsaprot, ka referenduma iemesls bija vairāku gadu laikā uzkrātā neapmierinātība ar Briseles diktātu. Valdība apsolīja ikvienam šajā valstī, ka tiks cienīts referenduma jebkāds iznākums un valdība to ieviesīs, līdz ar to ir neiespējami domāt, ka būs otrais referendums cerībā, ka cilvēki ir mainījuši domas," pauž Izstāšanās no ES Departamenta jaunākais ministrs.

Eksperti skaidro, ja līdz gada beigām netiks rasta izeja ārā no politiskā strupceļa, tad, visticamāk, Terēzas Mejas valdība kritīšot, jo līdz Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības brīdim ir palicis pavisam maz – nākamā gada 29. marts.