Tūkstošiem cilvēku pametuši Latviju, lai ārzemēs pelnītu naudu un izkļūtu no ātro kredītu parādu jūga

Lai arī nav statistikas datu, kas parādītu patieso ainu, cik no aizbraucējiem Latviju pametuši tieši ātro kredītu dēļ, tomēr nojaušams, ka tādu ir ļoti daudz. Bezatbildīgā aizņemšanās un augstās procentu likmes, cilvēkus iegrūdusi parādu jūgā, no kura vienīgā izeja ir emigrācija. Lielākā daļa no aizbraucējiem par savu neapskaužamo situāciju kaunas un ar Tv3 ziņām piekrīt runāt tikai anonīmi.

Karīna, kurai vārds ir mainīts, nu jau kādu laiku strādā Londonā. Pirms tam viņa dzīvoja kādā Latgales miestiņā, audzināja divus bērnus. Tagad abas atvases palikušas pie vecmāmiņas, līdz jaunā sieviete spēs atmaksāt parādus.

"Kad tikko sākās tie īstermiņa kredīti, bija ņemts un atdots, ņemts un atdots. un pēc tam aizgājuši līdz tādam brīdim, kad vairs darba nav, nauda nav, tad jāņem kredīts, lai atdotu citu kredītu, līdz nācās braukt uz ārzemēm, lai atpelnītu un atdotu. Procenti protams, ir šausmīgi lieli," viņa stāsta.

Karīna ik mēnesi ātro kredītu devējiem atmaksā 200 eiro. Viņa neslēpj, ka savulaik aizņemoties, ne procentu likmēm, ne pagarinājuma maksām uzmanību nav pievērsusi. Tā, piemēram, viens no aizņēmumiem  – 700 eiro  – pārauga 500 eiro pārmaksā. Nauda bija vajadzīga steidzami: "Iemesli bija dažādi – bērni uz skolu jāved un jāsavāc. Atnāk ziema, un ir malkas trūkums – uzreiz jānopērk malka, bet naudas uz sitiena nav. Iemesli daudz un dažādi."

Arī Ieva (vārds mainīts) savā stāstā gatava dalīties vien anonīmi, jo par viņas patiesajiem aizbraukšanas iemesliem nezina pat vecāki. Viņa ātro kredītu tīklos iekrita, cerēdama izglābt savu biznesu, ko bija piemeklējušas finanšu grūtības. "Tas aizgāja tik tālu, ka man iestājās panika. Es, protams, to negribēju atzīt ne sev, ne saviem darbiniekiem, ne savai ģimenei, vispār nevienam. Sāku ņemt ātros kredītus – tas bija visvieglākais, visātrākais veids, kā tikt pie naudas, un es izmantoju šos ātros kredītus, lai izmaksātu saviem darbiniekiem algas. Tas bija vienu mēnesi, otru mēnesi," saka ātro kredītu parādos nokļuvusī sieviete.

No dažādām aizdevēju kompānijām ņemtais kredīts sasniedza jau 6000 eiro. Saprotot, ka biznesu atdzīvināt nevar, un naudas nav – Ieva pirms pieciem gadiem pārcēlās uz Dublinu, Īrijā. Darba atrašana prasīja vairākus mēnešus, tikmēr kredīti apauga ar procentiem un nācās prasīt pagarinājumus. Piemēram, 300 eiro aizdevuma vietā nu jau jāatmaksā bija 900 eiro. Par savu neapdomību sievietei ir liels kauns.

"Tas ir impulsīvs lēmums, kad tev ir ļoti liela vajadzība, nav naudas, un tu to paņem. Tajā mirklī tu nedomā, vienalga kāds ir tas procents. Tev vajag naudu, un neko neietekmē tas, kāda ir procentu likme. Vajadzīga nauda, tu viņu paņemsi un dabūsi, un pēc tam domāsi, kā atmaksāt." Ieva domā, ka pēc parādu atmaksas Latvijā tomēr neatgriezīsies. Pa šiem gadiem viņas dzīve nu jau saistās ar Īriju.

Ar skarbo realitāti par aizbraucēju patiesajiem iemesliem, diendienā saskaras arī reemigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska. Ar viņu sazinās daudzi, kas vēlas atgriezties Latvijā, un cer, ka reemigrācijas plāns varētu kaut kā palīdzēt tikt ārā no ātro kredītu jūga. Daudzi aizbraukuši prāvos draugu pulkos, bet ar vienu likstu.

"Tā bija celtniecības joma. Viņi visi dzīvo vienā mājā, un visiem bēdu stāsts ir ātrie kredīti. Tie ir jauni vīrieši darba spējas vecumā, 30 – 45 gadi. Viens vīrietis man zvana katru mēnesi un lūdz palīdzību, saka, ka ir kaut kas jāmaina. Viņi apzinās, ka tiklīdz atgriezīsies Latvijā un tikko kā saņems lielāku algu nekā minimālo, tā uzreiz no viņiem šis parāds tiks piedzīts," teic Leščinska.

Patērētāju tiesību aizstāvji aizvien ceļ trauksmi par kredītu pagarinājumiem – dati rāda, ka teju puse no visiem ātrajiem kredītiem tiek pagarināti trīs un vairāk reižu. Turklāt īstermiņa aizdevēji atrod arvien jaunus veidus, kā potenciālos klientus apvest ap stūri – piedāvājot it kā bezmaksas kredītus.

"Cilvēku uzmanība mainās, kad piedāvā kaut ko bez maksas, bet kad mēnesis paiet un nevar atdot, un tad ir jāpagarina, un tad pēkšņi ir maksa. Tie bezmaksas kredīti mūsu skatījumā, ir viens no kaitīgākajiem veidiem tieši īstermiņā, jo tie neveica atbildīgu savas maksātspējas izvērtēšanu un pārdomātu kredīta ņemšanu," norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Vidēji mēnesī Latvijas iedzīvotāji ātrajos kredītos aizņemas ap 20 miljoniem eiro. Pērn ātrajos kredītos izsniegtās naudas apjoms sasniedza 238 miljonus eiro.