Brīvības svētki: par darbu 1990. gadā apbalvo vairākus žurnālistus un fotogrāfus
Tradicionāli 4. maijā Rīgas pilī Valsts prezidents pasniedz Triju Zvaigžņu ordeņus. Šogad, ņemot vērā Covid-19 ietekmi, ceremonija atlikta uz vēlāku laiku. Saņēmēju saraksts gan ir zināms. Tie ir cilvēki, kuri katrs savā veidā piedalījušies valsts neatkarības atjaunošanas procesā. Starp viņiem arī fotogrāfs Ints Kalniņš un žurnālists Kārlis Streips. TV3 Ziņas ar abiem kungiem 4. maija priekšvakarā reiz pirms pieciem gadiem jau tikās.
"Man kā žurnālistam vienmēr bijis eksistenciāls jautājums, kā strādāt notikumos, kas noteikti kļūs par daļu no vēstures. Vai tajā brīdī to apzinies vai ne. Strādāt bez šobrīd ierastajiem rīkiem, kas informāciju, video un skaņu zibenīgi nodod auditorijai. Lai uzklausītu pieredzi, savulaik sazinājos gan ar fotogrāfu Intu Kalniņu, gan žurnālistu Kārli Streipu. Tagad, izrādās, tieši par šo pašu darbu ar 30 gadu nobīdi viņiem piešķirts apbalvojums," stāsta TV3 Ziņu žurnālists Ivo Jurkāns.
Ints Kalniņš atceras, ka, lai arī pastāvējušas nelielas bažas, matemātika liecināja, ka balsīm vajadzēja pietikt. Mediji un tauta sāka piepildīt Vecrīgu: "Es domāju, ka tāds skaits filmējošo fotografējošo mediju, kāds bija 1990. gada 4. maijā šajā namā, vairs nav bijis, un nezinu, vai vēl būs. Es saprotu, ka Kārlis jau te palīdzēja, jo bez tiem palīgiem jau bija grūti tā "ielēkt"."
"Mans uzdevums tajā dienā bija bija sēdēt ar ārvalstu žurnālistiem un tulkot," stāsta Kārlis Streips. Precīzu skaitli noteikt nav iespējams, taču tiek lēsts, ka klātienē, kā arī uzturot kontaktus telefoniski, notikumu attīstībai Rīgā sekoja līdz 1000 mediju pārstāvju. Liela daļa no tiem – Maskavā akreditētie ārvalstu žurnālisti, kas ziņoja par pārmaiņām Padomju blokā.
"Es domāju, ka Rietumu prese ātrāk nekā Rietumu politiķi saprata, kādi vēji šeit pūš, un tad, kad pienāca balsojums. Nupat bija notikušas AP vēlēšanas, LTF guva uzvaru… Rietumu žurnālistiem tā bija tāda Dāvida un Goliāta cīņa – mazā Latvija kaut ko dara pret milzīgo Padomju Savienību. Tā tas arī tika traktēts, un viņiem tas vienkārši bija interesanti," atminas Kārlis Streips.
Atsevišķi ārvalstu mediji varēja atļauties un izmantoja savu korespondentu materiālus. Tie, kuriem tādu nebija, sadarbojās. Piemēram, fotogrāfs Ints Kalniņš ar Somijas ziņu aģentūru. "Es toreiz biju pietaupījis kādas desmit filmas ar deficīto "Kodak". Neesmu skaitījis, bet vairāk par 10 filmām noteikti izbildēju. Tam laikam tas ir daudz," viņš stāsta.
Kopējais Inta Kalniņa tajā dienā uzņemto kadru skaits pārsniedz 300. Daļa tika publicēti "Atmodā", daļa kalpojuši kā materiāls izstādēs, pārējie atrodas privātajā arhīvā.
Starp citu, savu 4. maija pieredzi, kā neapjukt lielā pūlī, kā atrast kadru, kā iemūžināt īstās emocijas, Ints Kalniņš izmanto arī, strādājot ar jaunajiem fotogrāfiem. Jo ir lietas, kas nemainās arī pēc 30 gadiem.
Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
