Ceļam jaunas darītavas, bet brūvējam mazāk litru. Saruna ar "Valmiermuižas alus" saimnieku

"tv3.lv" kampaņā "Latvijas muzikālie labumi" iepazīstina ar dažādiem vietējiem uzņēmumiem un to nozaru aktualitātēm.

"’Valmiermuižas alus’’ ir viena no vairāk nekā 60 alus darītavām Latvijā, un to skaits ik gadu turpina pieaugt. Kā "’tv3.lv’’ stāsta darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, "’Valmiermuižas alus’’ ik mēnesi saražo aptuveni 250 tūkstošus litru alu, bet gada laikā – 2,5 miljonus litru. Tiesa, tie ir vien aptuveni 1,5% no tā alus apjoma, kādu Latvijā ik gadu izbrūvē kopumā.

Viss "’Valmiermuižas’’ saražotais gan nepaliek vietējam tirgum – 10% procenti tiek eksportēti. Galvenais darītavas eksporta tirgus ir Igaunija, kurai seko Īrija, bet sarakstu turpina arī Lielbritānija un citas valstis.

Taujāts par vietējo konkurenci, Ruņģis skaidro, ka mazās, neatkarīgās alus darītavas to, protams, izjūt, tomēr viena otru atbalsta. Proti, "’Valmiermuižai’’ galvaspilsētā ir savas vēstniecības, kurās atrodamas ap 200 alus garšām, kuras, savukārt, pārstāv ne tikai pašu darītais, bet arī vairāk nekā 20 citu darītavu brūvētais alus.

Ruņģis akcentē, ka padomju laiki Latvijas alus kultūrai nodarījuši lielu postu, jo svarīgākais bija saražotais apjoms un cena nevis kvalitāte. Ja tā laika domāšana būtu pretēja, iespējams, Latvijas alus kultūru pasaulē pazītu līdzīgi kā Beļģijas, Čehijas vai Vācijas. Lai to atjaunotu, neatkarīgie alus darītāji, nezaudējot savstarpējo konkurenci, mēģina apvienoties spēkiem.

"’Valmiermuižas alus’’ saimnieks tomēr iezīmē arī kādu negatīvu tendenci – kamēr alus darītavu skaits ik gadu pieaug, Latvijā saražotā alus apjomi krīt. Piemēram, 2011. gadā Latvijā tika saražoti 15 328 tūkstoši dekalitri alus, bet 2021. gadā vien 7 722 tūkstoši. Kā arī tikai aptuveni viena trešā daļa no veikalos pieejamā alus ražota tepat Latvijā. Ar ko tas skaidrojams? Divas lielākās alus darītavas pārcēlušas savas ražotnes uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, jo tur dzēriena ražošanas process izmaksā lētāk.

"’Ja aizbraucam, piemēram, uz Kurzemi, no kurienes nāk "’Līvu’’ alus, tur diemžēl to vairs nebrūvē. Tas pats ir arī ar "’Lielvārdes’’ alu. Tas tādēļ, ka šie darītāji, iespējams, raugās racionāli un meklē, kur ražošanas process ir izdevīgāks,’’ stāsta Ruņģis.

Izmaksām nelabvēlīgā Covid-19 pandēmija un enerģētikas krīze

Nav noslēpums, ka "’Valmiermuižas alus’’ ir relatīvi dārgs, un tā cenai par labu nav nākušas arī pēdējo gadu krīzes. Ruņģis pastāsta, ka divi Covid-19 pandēmijas gadi bijuši ļoti smagi, jo mazo alus darītavu svarīgākie klienti vienmēr bijuši bāri un restorāni, bet stingro ierobežojumu dēļ to darbība vairāk vai mazāk bija apturēta. Līdz ar to darītava piedzīvoja diezgan lielu pārdošanas apjoma kritumu.

Savukārt pērn darītavu visai būtiski ietekmēja enerģētikas krīze. "’Viena no alus svarīgākajām sastāvdaļām ir iesala graudi, kuriem izmanto daudz enerģijas gan mēslojumam, gan kaltēšanai, kā dēļ iesala graudu cena pieauga par aptuveni 50%. Un par šo cenu graudi mums jāiepērk vēl līdz šī gada beigām, līdz būs pieejama jaunā raža,’’ skaidro Ruņģis.

Tāpat arī elektrības un gāzes cenu kāpumam bijusi sava ietekme, jo šie resursi lielos apjomos tiek patērēti alus vārīšanai un dzesēšanai. "’Līdz ar to pagājušajā gadā neatkarīgajām alus darītavām bija ļoti grūti, jo izmaksu pieaugums bija ļoti straujš, kā dēļ mazās alus darītavas bija spiestas celt cenas. Tagad gan šķiet, ka grūtākais ir aiz muguras,’’ teic "’Valmiermuižas alus’’ saimnieks, piebilstot: "’Cerams, ka šogad mūsu alus pārdošanas apjomi restorānos un bāros atgriezīsies 2019. gada jeb pirms-covid līmenī.’’

Izotoniskais alus un citi attītības virzieni

Covid-19 pandēmija, lai arī bija grūts periods, tomēr darītavai ļāvusi arī vairāk ieguldīties sevis attīstībā. Piemēram, pagājušajā gadā "’Valmiermuižas alus’’ pabeidzis gandrīz 700 tūkstošus eiro lielu investīciju projektu tumšā alus pagraba izbūvei. Tas brūzim ļaus ziemas mēnešos ražot vairāk tumšā alus, kas arī ir eksportspējīgāks.

Un aktīvs darbs pie jauninājumiem turpinās. Šogad brūzis plašākos apjomos sācis ražot kvasu, kura gatavošanai tiek izmantots vietējais rudzu iesals. "’To gatavo uz klona grīdas Naukšēnos, proti, pie vietējiem zemniekiem. Rezultātā iegūstam to rupjmaizes garšu. (..) Gribējām parādīt, ka alus brūzis var darīt arī kvasu, kur galvenā ir garša,’’ pastāsta Ruņģis.

Tāpat "’Valmiermuižā’’ kā jauninājums ienācis "’Kokmuižas alus’’. Sākotnējā ideja bijusi par vēl vienas nelielas alus darītavas atvēršanu Kocēnos vēsturiskajā Kokmuižā, taču tam nepieciešamas lielākas finanses, tāpēc vēl šobrīd "’Kokmuižas alus’’ tiek brūvēts "’Valmiermuižas alus’’ darītavā.

Ruņģis uzteic, ka tieši ar "’Kokmuižas alu’’ notiek vienas no lielākajām inovācijām, tostarp dažādi eksperimenti ar bezalkoholiskā alus sortimentu. Piemēram, jūlija sākumā "’Valmiermuižas’’ vēstniecībās alus baudītāji varēs sākt testēt jauno izotonisko alu. "’Tas būs "’Kokmuižas’’ izotoniskais, bezalkoholiskais kviešu alus sportistiem pēc slodzes, lai varētu ātri atgūties. Klāt tiks pievienots arī magnijs un kalcijs,’’ atklāj Ruņģis.

Viņš vēl piebilst, ka darītava arī strādā pie tumīgāka un stiprāka alus radīšanas, kas varētu tikt iepazīstināta kā alternatīva vīnam.

Taujāts, cik no visiem garšu eksperimentiem galu galā sasniedz patērētājus, Ruņģis runā līdzībās ar mūzikas albumiem. Proti, mākslinieki izdod albumu ar desmit dziesmām, bet par hitiem kļūst aptuveni divas – līdzīgi ir arī ar alu. "’Ja uztaisām desmit, parasti divas nonāk pie alus baudītājiem visā Latvijā. Savukārt, ja piecu gadu periodā abus turpina brūvēt, galu galā paliek tikai viena. Līdz ar to beigās šis rezultāts ir viens pret desmit,’’ stāsta brūža saimnieks.

Plašākam depozīta pielietojumam jārada jauna, standartizēta stikla pudele

Depozīta sistēma nu jau kļuvusi par daudzu Latvijas iedzīvotāju normālu ikdienas sastāvdaļu, taču sākotnēji bija sava veida izaicinājums ne tikai patērētājam, bet arī tirgotājiem. Ruņģis skaidro, ka kopumā depozīta sistēmas ieviešanā saredz tikai pozitīvās puses – mazāk pudeļu nonāk dabā, kādreizējais taras pašdarbības tirgus tagad ir organizēts, bet uzņēmums pudeles var izmantot atkārtoti.

Tiesa, ir virzieni, kuros šajā ziņā vēl būtu nepieciešams strādāt. Piemēram, ir dzērieni, kas tiek pildīti 0,3l stikla pudelēs, kā arī "’Valmiermuižas’’ zelteriem ir savas speciālās pudeles, taču tās SIA "’Depozīta iepakojuma operators’’ kopējā tīklā nepieņem. Lai tās pievienotu kopējam valsts tīklam, "’Valmiermuižai’’ šādus dzērienus būtu jāspēj saražot vismaz desmit reizes vairāk, kas nav iespējams.

Ruņģis šajā jautājumā mudina likt galvas kopā mazās (un arī lielās) alus darītavas, lai kopīgi radītu nākamo standartizēto stikla pudeli, piemēram, 0,3l alum vai limonādēm, lai arī tās būtu iespējams atkārtoti izskalot, pārstrādāt un lietot.

Savukārt, lai vietēji darītais alus nepazustu starp joprojām latviski nodēvēto, bet citviet ražoto alu, Ruņģis aicina veikalu tīklus solidarizēties ar Latvijas brūžiem. Kā? Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ieviesta prakse, kur veikalu plauktos uz alus cenu zīmēm norādīts izcelsmes valsts karogs, kā tas ir, piemēram, ar vīniem. "’Valmiermuižas’’ saimnieka ieskatā tas nāktu ne tikai par labu vietējiem ražotājiem, bet arī palīdzētu pircējiem vieglāk orientēties veikalu plauktos, jo ne visi pievērš uzmanību etiķetēm un tam, vai uz tām rakstīts "’izplatītājs’’ vai "’ražotājs’’.

Aicina samazināt mazo alus darītāju birokrātisko slogu

Lai arī Ruņģis vairākkārt sarunas laikā akcentē, ka alus ir Latvijas nacionālais dzēriens, nevar noliegt arī Latvijas skaudro statistiku alkohola patēriņā uz citu OECD valstu fona, proti, Latvija ir absolūta līdere. Tā kā šī statistika tiešā veidā arī korelē ar alkoholisma līmeni valstī, Saeima laiku pa laikam spriež par dažādiem risinājumiem alkohola patēriņa samazināšanai, tostarp nesen izskanējis priekšlikums alkoholu ļaut tirgot tikai specializētajos veikalos.

"’Valmiermuižas alus’’ saimnieks pauž, ka neapstrīd simts gudro galvu izteiktos rosinājumus, taču tajā pašā laikā uzsver – mazo alus darītavu un paša alus regulācija Latvijā ir pārregulēta jeb pārāk stingra. Piemēram, ja uzņēmums vēlas saņemt licenci alkohola tirdzniecībai, vietai jāatbilst noteiktiem kvadrātmetriem, kas, savukārt, liedz iespēju savu alu piedāvāt mazākos kioskos. Savukārt, ja tirdzniecības vietā vēlas arī ierīkot bāru, kur dzērienus var tirgot pēc pulksten 22, šī telpa ar būvprojektu jāpārdala divās daļās, arī katram uzdevumam jābūt savai kasei.

"’Manuprāt, šī ir nevajadzīga pārregulācija, kas tieši mazajām alus darītavām ierobežo, pat mazina konkurenci un attīstību, kā dēļ dienas beigās uzvarētāji varbūt ir lielās alus darītavas,’’ teic Ruņģis.

Līdz galam neizprotami ir arī nosacījumi, pretendējot uz Eiropas Savienības fondu piesaisti uzņēmuma attīstībai. Viena no prasībām ir – alus darītavām lielākoties jāizmanto vietējās izejvielas, kas pati par sevi nav problēma. Taču ūdens, kas veido ap 85% no alus, netiek pieskaitīta pie izejvielām. "’Jautājums ir – kāpēc tā? Rezultātā alus darītavām iespēja konkurēt par lauku atbalsta dienesta piesaistīto finansējumu ir grūtāka,’’ atklāj Ruņģis.

Viņš pauž, ka vēlētos, lai politikas veidotāji noticētu tam, ka alus nozare ir ar augstu pievienoto vērtību. Piemēram, ja Latvijā vairāk attīstītos alus brūži, tie vairāk izmantotu vietējo iesalu, kas, savukārt, veicinātu vietējo graudu pārstrādi, līdz ar to pievienotā vērtība varētu pieaugt pat piecas līdz desmit reizes, jo tiktu iedarbināta ķēdes reakcija.

Attīstībai traucē arī akcīzes nodokļu politika, kas esot labvēlīgāka stiprā alkohola ražotājiem. Viss kopumā novedis pie tā, ka kopējais alus patēriņš Latvijā pēdējos desmit gados sarucis par aptuveni 20%, savukārt stiprā alkohola patēriņš par tikpat daudz procentiem šajā periodā pieaudzis.

"’Ikreiz, kad min, ka Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš starp OECD valstīm, mēs redzam, ka, piemēram, Beļģijā vai Vācijā alus patēriņš ir ievērojami augstāks nekā Latvijā, bet tajā pašā laikā tās neatrodas nekur augstu šai OECD topā. Te arī ir jautājums – kāda ir valsts politika? Vai tā ir vairāk par labu nacionālajam dzērienam, kā tas, piemēram, ir Vācijā, vai tā tomēr ir par labu citas kaimiņvalsts nacionālajam dzērienam, kas ir stiprais alkohols?’’ vaicā Ruņģis.

Viņš vērš uzmanību, ka daudz Latvijā tiek runāts par dažādu investīciju piesaisti, bet tiek aizmirsts par esošo uzņēmēju sloga mazināšanu, kas, viņaprāt, varētu palīdzēt augt uzņēmumiem ar saknēm Latvijā. "’Ja tikpat daudz enerģijas, kas tiek veltīta investīciju piesaistei, veltītu, lai palīdzētu vietējiem uzņēmējiem, meklējot, kur var mazināt birokrātisko slogu, domāju, ka mēs veiktu ekonomisko transformāciju,’’ mudina Ruņģis.

"Valmiermuižas" saimnieks vēl pastāsta – lai arī uzņēmums ir relatīvi neliels, tas ir viens no 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Vidzemē, proti, gadā valstij nodokļos samaksā ap diviem miljoniem eiro. Desmit gadu laikā "Valmiermuižai" no divu miljonu apgrozījuma izdevies izaugt līdz septiņu miljonu apgrozījumam, un uzņēmums cer šogad sasniegt visus desmit miljonus. Taču tas ir prasījis daudz pūļu, kuras daļēji varēja aiztaupīt un attīstību sasniegt divreiz ātrāk, ja birokrātiskie ierobežojumi nebūtu tik stingri.

Latvijas alus ražotāji apvienojušies kopīgā dziesmā

Sagaidot Jāņus, lai cildinātu tieši Latvijā brūvētu nacionālo dzērienu alu, trīs vietējie Latvijas darītāji "Valmiermuižas alus", "Tērvetes alus", "Užavas alus" apvienojušies vēl nebijušā "Latvijas labuma" iniciatīvā – kopīgā dziesmā "Brūvēts Latvijā". Melodiju un vārdus radījuši grupas "Dziļi violets" mūziķi Nauris Brikmanis un Valters Osis kustības "Latvijas Labums" kampaņā "Latvijas muzikālie labumi", kas popularizē Latvijā ražotās preces un produktus.

Par dalību kampaņā AS "Tērvetes AL" valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks pauž: "Dalība šajā projektā mums likās pašsaprotama, jo ir svarīgi cilvēkiem atgādināt, kas ir tie produkti, kas tapuši pašu mājās. Mēs ļoti cienām projekta līdzdalībniekus – "Užavas" un Valmiermuižas alus darītavas, jo viņi, tāpat kā mēs, ir īsteni Latvijas patrioti un dara savu darbu no sirds. Šajā reizē runāt par konkurenci nav svarīgi, jo apvienojamies kopīgā mērķī – atgādināt un celt godā Latvijā darītu alu."

Savukārt  "Užavas alus" direktore Irēna Pumpura norāda: "Iesaistījāmies šajā kopīgajā dziesmas projektā, jo gribējām atgādināt mūsu Latvijas iedzīvotājiem un tās ciemiņiem, ka Latvijā joprojām pastāv lieliska iespēja baudīt garšīgu un kvalitatīvu alu, kas tiek ražots tepat mūsu mājās – Latvijā!
Lai skan Latvju dziesmas un plūst Latvijas garšīgais alus!"

Kampaņai "’Latvijas muzikālie labumi’’ radīta arī īpaša mājaslapa "’latvijaslabums.lv’’, kurā jau atrodami pirmie uzņēmumu stāsti un dziesmas, savukārt, kurām pakāpeniski pievienosies arī nākamie. Tāpat, tā kā "Latvijas Labums" ir ilgtermiņa kampaņa, tajā joprojām aicināts piedalīties ikviens uzņēmējs, rakstot pieteikumu [email protected].